Laikmetīgās dejas apvienības "Dejas anatomija" dejas izrāde "Atgriešanās" ir ceļojums mītiskajā domāšanā balstītā stāstā par cilvēku spēju uzticēties un šaubām, kas pārņem brīdī, kad ticība sev un pārliecība nav pietiekoši stipra.
"Šaubas mani interesē kā tādas. Es saistu sevi ar to, jo es visu laiku šaubos par visu, es īsti nevaru saprast, vai tas ir labi vai slikti. Strādājot pie šīs izrādes, es mēģinu atrast atbildi," atklāj izrādes horeogrāfe un idejas autore Elīna Gaitjukeviča.
Laikmetīgo deju ir būtiski skatīties ne vien ar prātu, bet arī ar visu ķermeni. "Par cilvēku, par uzticēšanos, par mīlestību, par attiecībām, cik tās var būt trauslas, par šaubām, arī tad, kad tu kādā brīdī netici ne sev, ne tam otram. Tad - ko tad?" pauž dejotāja un horeogrāfe Liene Grava.
"Mūsu mērķis nebija atbildēt, kā tad ir, un man šķiet, ka katram pašam būs slēdziens, kā viņš to saprata. Izrādes mērķis nebija atbildēt un pateikt - ir tā. Man šķiet, ka tas ir ļoti individuāli," norāda dejotāja un horeogrāfe Elīna Lutce.
Izrādes nozīmīga daļa ir īpaši šai izrādei rakstīta dzīvā mūzika, kuru komponējusi grupa "Kaktiņš stūrītis" - instrumentālais duets, kas savas pastāvēšanas laikā ir sadarbojies ar vairākiem laikmetīgo deju māksliniekiem un teātriem.
"Šis noteikti ir cienījams māksliniecisks veikums, pilnmetrāžas laikmetīgās dejas izrāde, šī ir arī pēdējā šīs sezonas izrāde laikmetīgajā dejā. Tā ļoti interesanti iekļaujas arī kopējā sezonā, es domāju - tāds labs punkts, kas ļauj mums runāt par to, ka Latvijā ir laikmetīgā deja. Tā ir daudzveidīga gan formas ziņā, gan apjoma ziņā, tāds cerīgs skats uz nākotni," vērtē kritiķe, vietnes "Dance.lv" redaktore Maija Uzula Petrovska.
Izrādes horeogrāfe un radošā grupa izmanto VEF kultūras pils skatuvi, kas uz saviem dēļiem nesusi vairāku paaudžu dejotāju soļus. Šī ir pēdējā izrāde pirms gaidāmās VEF kultūras pils rekonstrukcijas.
