Kultūras ziņas

"Vilkaču mantiniece" – Jāņa Purviņa 50. jubilejas izrāde

Kultūras ziņas

Ķīnas šņaucamās tabakas pudelītes "Rīgas Biržā"

"Nasing spešal" Ģertrūdes ielas teātrī

Satīra par Saeimu un varu – režisora Andreja Jarovoja iestudējumā «Nasing spešal»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvojis jauniestudējums “Nasing spešal”, kura pamatā ir viena no ilgākajām Saeimas sēdēm atjaunotās Latvijas vēsturē. Tā ilga 28 stundas un 16 minūtes. Sēdes darba kārtībā bija 2009. gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu grozījumi, kā arī Administratīvi teritoriālās reformas likums. Sēdes stenogramma režisoru Andreju Jarovoju un viņa komandu iedvesmoja radīt politiskās satīras izrādi, kuras forma ir īpaši izstrādāta skaņu partitūra.

Izrādes “Nasing spešal” tekstu veido Saeimas deputātu un valdības pārstāvju runātais sēdes laikā, ko izrādes radošā komanda pārstrādājusi krāsainā dokumentālā mozaīkā, atklājot aizrautīgu cīņu par varu un pašapliecināšanos. Tas ir stāsts par Saeimas sēdi pirms 13 gadiem. Latviju tolaik skāra pasaules ekonomiskā krīze. Sēdē pieņemtie likumi būtiski ietekmēja sabiedrības dzīvi un uzticību valdībai.

“Lielākais paradokss jau ir tas, ka tie politiķi – cilvēki, kuriem ir tā vara un kuri pieņem lēmumus, bieži vien varbūt nemaz neapzinās, ka viņu bērni, mazbērni dzīvos tajā pasaulē, ko viņi tai brīdī rada,” saka režisors Andrejs Jarovojs.

Izrādes kods ir nosaukumā ietvertā ironija par kādreizējā finanšu ministra Ata Slaktera nu jau folklorizējušos teicienu “nothing special” jeb “nekas īpašs”. Sēdes teksts, ko Saeimas tribīnē runā politiķi, izrādē skan kā absurda dramaturģija, bet aktieru Mārtiņa Upenieka, Janas Ļisovas, Elizabetes Skrastiņas, Artūra Čukura un Anša Bētiņa atveidotajiem deputātu tēliem piemīt groteski vaibsti. 

Aktieris Artūrs Čukurs norāda, ka svarīgi, ka šis teksts izskan šodien, kad mēs piedzīvojam jau pavisam citu krīzi.

Sākotnējā režisora ideja bija izrādes formu veidot kā baroka svītu. Sēdes teksts ir pārtapis skaņu partitūrā. Katra aina ir rūpīgi izstrādāta, niansēti pētot vārdu attiecības, intonāciju jēgu un nozīmi. Elektroniskā mūzika sakausējas ar akustiskajām balsīm un veido blīvu skaņu faktūru.

Komponiste Linda Leimane skaidro: “Interesantākais par šo darbu ir šī saplūsme, ambivalence starp mūziku un Saeimu, reāliem faktiem, notikumiem.”

Izrādes skatītājs, rakstnieks Kārlis Vērdiņš iestudējumu sauc par veiksmīgu politisko satīru par varas valodu, varas uzvedību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti