Kultūras rondo

Aprīlis kultūrā: diskusijas par koncertzāli Rīgā, aktuālie jauniestudējumi teātros

Kultūras rondo

Mārtiņš Meiers: Šo lomu nevar nospēlēt. Nav tāds aktieris, kurš būtu nospēlējis Hamletu

Iespaidi pēc pirmās Dejas balvas pasniegšanas ceremonijas

Satikšanās iespēja vienas jomas cilvēkiem. Pārdomas un emocijas pēc Dejas balvas pasniegšanas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Svarīgi ir satikties vienas jomas cilvēkiem, kas strādā uz dažādām skatuvēm. Novērtējums tiem, kas strādā uz skatuves, iespēja iepazīt citu dejas žanru veikumu - tādas ir atziņas pēc Dejas balvas pasniegšanas ceremonijas, ko pauž notikuma rīkotāji, balvu saņēmēji un žūrijas pārstāvji.

"Vienas jomas cilvēku, kas strādā uz dažādām skatuvēm, satikšanās, tas bija svarīgi. Tas arī bija visaizkustinošākais," tā par pirmo Dejas balvas pasniegšanas ceremoniju Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzīst Dejas asociācijas vadītāja Inta Balode.

29. aprīlī pirmo reizi pasniedza jaundibināto Dejas balvu. Ceremonijā, kas notika Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, paziņoti un apbalvoti laureāti katrā no 13 nominācijām, pasniegtas skatītāju balvas, kā arī godināts mūža balvas dejas mākslā saņēmējs – horeogrāfs, dejas pedagogs, vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs Uldis Šteins.

“Tā bija vienreizēja iespēja, un es esmu par to pateicīga,” darbu Dejas balvas žūrijā vērtē Alda Skrastiņa. “Mēs strādājām labā komandā, bija prieks strādāt ar citiem kolēģiem no citiem žanriem. Viņi parādīja savus žanrus, ko viņi dara.

Lielākā veiksme un grūtākais darbs bija skatīties citus žanrus, jo tik daudz laikmetīgās dejas izrādes nebiju redzējusi.”

“Process ir saistošs, viņš ir saistošs gan ar tautas skatuvisko deju, gan ar laikmetīgo un mūsdienīgo, jo daudzi mani kolēģi un arī dejotāji visi saistīti kopībā.

Lielais pienesums ir dejas simbioze katrā lauciņā. Tas saiet tādā vienā kopības sajūtā. Skatoties secini, analizē, redzi horeogrāfa domas un idejas, ko gribējis pateikt.

Katrā jauninājumā var atrast savu rozīnīti. Tas tika parādīts visās horeogrāfijās un visās dejas nozarēs. Man bija ļoti interesanti,” kolēģei pievienojas Marians Butkēvičs.

Laureāti pēc ceremonijas neslēpa savu gandarījumu, ka ir ieguvuši balvu. Baletdejotājs un horeogrāfs Raimonds Martinovs uzskata, ka balva ir, lai novērtētu tos cilvēkus, kas iet uz skatuves.

“Es ļoti cerēju, ka vismaz vienu balvu iegūsim, bet ieguvām divas,” atzīst Raimonds Martinovs. Viņš bija viens no izrādes “Abas malas”, kas saņēma divas balvas - “Pārsteigums dejas mākslā”, kā arī tautas balsojumā kā Lielās formas dejas izrāde horeogrāfiem.

“Gandarījums ir. Gandarījums par komandu, kas bija un ir. Visi esam jauni un motivēti strādāt un darboties,” turpina Martinovs.

“Esmu ļoti priecīga.

Liels gandarījums, ka esam ieguvuši gan skatītāju novērtējumu, gan žūrijas. Tas nozīmē, ka tas aizkustināja gan profesionāļus, gan ikvienu, kas skatījās, tas pats svarīgākais.

Liels prieks, ka biju šajā projektā,” bilst uzveduma “Abas malas” soliste Alise Prudāne. “Šodien mums ir Dejas balva un mēs satiekamies gandrīz visu dejas žanru pārstāvji, lai svinētu dejas dienu, bet "Abas malas” bija kā pirmais solis, jo arī tur mēs satikāmies vienotā notikumā.”

Prieku par iegūto balvu neslēpj arī Milana Komarova, kura saņēma balvu kategorijā “Labākā klasiskās dejas horeogrāfe” par baletu “Karmena” festivāla “LNSO Vasarnīca” ietvaros un baleta miniatūrām.

“Negaidīts moments, esmu ļoti priecīga un laimīga, ne tikai par to, ka dabūju horeogrāfes balvu, bet arī par baletu "Karmena". Esmu priecīga par visiem saviem dejotājiem, jo mēs ieguldījām daudz darba. Esmu priecīga, ka šis darbs ir novērtēts. Tas mudinās strādāt un attīstīties tālāk,” vērtē Milana Komarova.

Kategorijā “Ieguldījums dejas mākslā” balvu saņēma Olga Žitluhina par māksliniecisko, pedagoģisko un organizatorisko darbību Latvijā un starptautiskā līmenī.

“Protams, ka tas ir ļoti liels notikums dejai, varbūt beidzot mēs tiešām sāksim sadarboties. Bet es arī joprojām nezinu, vai tas ir vajadzīgs.

Kāpēc? Baletā, man liekas viss ir kārtībā, tradicionālajā dejā arī liekas, ir vairāk nekā kārtībā. Tikai hiphops un laikmetīgā deja vēl joprojām cer uz lielāku atbalstu, lielāku atpazīstamību,” analizē Olga Žitluhina. “Protams, ir prieks. Kad stāv uz skatuves, tin to lenti atpakaļ, kas ir izdarīts, kas varēja būt labāk. Man ir prieks, ka visi manējie dabūja.”

To, ka Dejas balvas izveide un iespēja satikties dažādu žanru pārstāvjiem ir svarīga, apliecināja arī pasākuma saviesīgā daļa, kuru nozares pārstāvji izmantoja, lai sarunātos cits ar citu.

Lai arī aprīlis ir nedaudz nogurdinājis ar dažādu balvu pasniegšanas ceremonijām, Dejas balvas izveide ir nepieciešama, jo tas ir notikums nozarē. Nākamā Dejas balvas pasniegšana paredzēta pēc diviem gadiem. Dejas notikumi turpinās un žūrija jau sākusi darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti