Labrīt

Ansamblis "Putni" un ērģelniece Larisa Carjkova satiekas viduslaiku un renesanses mūzikā

Labrīt

Gaidāma pirmizrāde baleta viencēlieniem "Hamlets" un "Nestāsti man pasakas"

Liena Šmukste iestudējusi sajūtu izrādi "Grāmata zīme"

Sajūtu izrāde «Grāmata zīme» - ar aizsegtām acīm par padomju laikā aizliegtām grāmatām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Padomju laikā aizliegtās grāmatas, to iznīcināšana un slēpšana – šis temats būs uzmanības centrā Lienas Šmukstes jaunajā iestudējumā "Grāmata zīme", kam pirmizrāde būs skatāma piektdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Izrāde būs veidota Latvijā ļoti reti sastopamajā sajūtu teātra žanrā.

Skatītājiem būs aizsegtas acis, un izrādes stāstu viņi uztvers ar visām pārējām maņām – tausti, skaņu, smaržu un garšu.

Izrādē piedalīsies pieci aktieri, kas skatītājus vedīs neparastajā iztēles un fantāzijas piedzīvojumā.

"Es ļoti daudz atklāju par to, ka aizverot acis, cilvēks it kā ienāk sevī," atzīst aktrise Ieva Džindža.

"Un kad tu sāc domāt par šīm dažādajām maņām, tu sāc redzēt pasauli nedaudz savādāk, un ir tāda sajūta, ka tu it kā apjaut to lielumu, ko tev dzīve var dot".  

Liena Šmukste un Ieva Džindža
Liena Šmukste un Ieva Džindža

Džindža atzīst, ka darbošanās sajūtu teātra žanrā viņai ir ļoti interesanta pieredze. Tā kā Latvijā šis žanrs vēl ir pavisam jauns, izrādes veidošanā aktieriem palīdzējusi speciāli pieaicinātā "Sajūtu teātra" vadītāja no Lietuvas Karlīna Žernīte.

"Aktieris ir tas, kurš ved skatītāju iekšā tajā stāstā, bet tā vešana nav aiz rokas. Kaut gan sākumā arī nedaudz ir, jo mēs skatītāju paņemam aiz rokas un ievedam telpā, bet pēc tam skatītāja vešana arvien dziļāk fantāzijā, atmiņās, iztēlē notiek caur dažādām viņa maņām. Acis ir ciet, tāpēc uzsvars ir uz iztēli, uz skaņu, uz smaržu, uz tausti," stāsta Ieva Džindža.

Izrāde ir Lienas Šmukstes maģistra darbs, absolvējot Kultūras akadēmiju režijas specialitātē. Sajūtu teātri viņa izvēlējās tādēļ, ka pēc 12 gadu darba dramatiskajā teātrī viņai gribējās ko citādāku.

"Netīšām uzgāju, ka Lietuvā ir tāds Sajūtu teātris, ko vada Karolīna Žirnīte. Sāku pētīt, kas tad tas īsti ir, un mani ļoti ieintriģēja, tāpēc ka mans vecaistēvs un vecāmamma bija neredzīgi un viņi nekad nebija bijuši teātrī. Man likās – kā ir uzaicināt tādus cilvēkus uz teātri, kuri neredz. Un Karolīna tieši ar to nodarbojas, ka viņa aizsien cilvēkiem acis un veido teātri. Un tad man ienāca prātā ideja, ka arī es varētu izmēģināt kaut ko šādu," stāsta Šmukste.

Ideja sajūtu izrādes sižetam savukārt radās pēc tam, kad Liena iepazinās ar Nacionālajā bibliotēkā skatāmo pastāvīgo ekspozīciju "Grāmata Latvijā", kas viņai lika aizdomāties tieši par padomju laikā aizliegtajām grāmatām.

Tās dedzināja, skaldīja kā malku un samala makulatūrā, par to glabāšanu pienācās sods, bet tik un tā atradās cilvēki, kas tās slēpa, un Šmukste sāka apzināt šo cilvēku stāstus.

"Meklējot, intervējot cilvēkus, atklājas interesanti veidi. Piemēram, ka grāmatas slēpa sviesta pikucī saldētavā, citi veidoja speciālus plauktiņus ūdenssildītājos, citi dubultās sienas taisīja un lika koferos. Dažnedažādi," saka Šmukste.

Izrādes pamatā būs kādas sievietes stāsts, kas uzticējusi to režisorei, pati vēloties palikt anonīma.

"Viņa izstāstīja patiesībā skaudru stāstu. Ka viņiem tas 1974. gads bija liktenīgs, ka viņu mājās iebruka pārstāvji no čekas, meklēja grāmatas, tēvu arestēja, viņš pazuda uz divām nedēļām, neviens nesaprata, kas notiks. Tai sievietei toreiz bija četri gadi, bet viņa saka, ka tas notikums bija tik spilgts, ka viņa to atceras vēl šodien, viņa redz tās bildes," saka Šmukste.

Tad nu sajūtu izrāde "Grāmata zīme" arī tiks veidota kā ceļojums laikā, uz kuru pārcelties palīdzēs iztēle un fantāzija, ko skatītājos ierosinās aktieri, iedarbojoties uz dažādām viņu maņām.

"Izmantojam īstas grāmatas, papīru, kartonu, šķīvīšus, krūzītes, mums ir ļoti daudz rekvizītu, ar kuriem mēs strādājam. Mums arī ir zvani, ko mēs zvanām," atklāj Liena Šmukste.

"Mēs meklējam, ar kuriem priekšmetiem mēs varam attīstīt kādu konkrēto skaņu. Liena mums atnes ļoti daudz rotaļlietu, un tad mēs visi kā bērni tām metamies virsū un domājam, ko ar to visu iesākt, ko no tā radīt, kā tas mums palīdzēs un kur tas mūs aiznesīs," stāsta Ieva Džindža.

Izrādes skaņu konsultants ir Jēkabs Nīmanis, kurš speciāli izrādei radījis skaņdarbu divām rakstāmmašīnām, tāpat izrādē skanēs citāti arī no aizliegtajām grāmatām

"Ļoti daudz trimdas autoru. Mēs izmantojam Breikšu, Virzu, Ahmatovu, Nabokovu, Akurateru. Mums ir lūgšana, jo arī Bībele tajā laikā bija aizliegta. Mēs iedodam tādus pilienus, lai cilvēks var aizdomāties, kāpēc tās grāmatas bija aizliegtas, ko viņi gribēja mums atņemt. Nu skaidrs, viņi gribēja mums atņemt kultūru," uzsver Liena Šmukste.

Lienas Šmukstes veidotā iestudējuma "Grāmata zīme" pirmizrāde skatāma piektdien, 12. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti