Desmit no rīta Ropažu kultūras centra zālē. Vairāki desmiti dejas entuziastu pa pāriem palīdz viens otram iesildīties kārtējai dejas piedzīvojumu pilnajai dienai.
„„Vides dejās” esmu jau ceturto vai piekto gadu, un augusts bez tām nav iedomājams!” atzīst Reinis Rešetins. Viņš studē horeogrāfiju Mūzikas akadēmijā un „Vides dejā” piedalās kā dejotājs.
„Iziet ārpus ierastajām telpām ir interesanti un savādi. Ikdienā, protams, Rīgas ielās nekas tāds nenotiek," turpina Reinis Rešetins. "Un Ropaži ir kaut kas īpašs. Te ir ļoti daudz skaistu vietu, kur izpausties.”
Un tieši tāds ir „Vides dejas” mērķis – izvest deju ārpus telpām, veidot performances brīvā dabā, apspēlējot dažādus vides objektus un teritorijas, stāsta festivāla mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Lilija Lipora:
„Šobrīd horeogrāfi vēl izvēlas vietas, kur taisīt savas performances, tas nav iepriekš izdomāts. Bet līdz šim ir bijis visur kur – vecā fermā, kafejnīcā, uz kokiem, upē, uz kāpņutelpu jumtiņiem, baznīcā…”
Daudzviet pasaulē vides deja nav nekas jauns, un pamazām ar to aprod arī Latvijas skatītāji. Viens no festivāla mērķiem ir arī izvest laikmetīgo deju ārpus Rīgas. Lilija Lipora atceras, kā uz dejotājiem neparastās vietās sākumā reaģējuši vietējie ropažnieki.
„Pirmajā gadā, kad mēs sākām, dzina projām no vietām, kur mēģinājām. Bet kad redzēja noslēgumu, tad tie, kas bija pirmie bļāvēji, bija galvenie nācēji, kas skatījās un teica – super!” stāsta Lipora.
Šogad profesionālu horeogrāfu vadībā taps sešas dejas performances, ko dažādās Ropažu vietās izrādīs sestdien. Izrādes veidos horeogrāfi Katrīna Albuže, Krišjānis Sants, Agnese Bordjukova, Gunta Liepiņa, Gabija Bīriņa un Ēriks Ēriksons no Zviedrijas. Gunta Liepiņa pašlaik studē deju Kalifornijā un savai performancei izvēlējusies vecas muižas drupas.
„Ņemsim kāpnes palīgā, vēl atbrauks mūziķi un piespēlēs mums. Mēģināsim atdzīvināt un skatīties, ko no šīm vecajām drupām varam izveidot jaunu,” stāsta Gunta Liepiņa.
Performances un meistarklases lielākoties notiek bez pavadījuma vai ar dzīvo mūziku, kur mūziķi improvizē pēc dejotāju kustībām, nevis otrādi.
Meistarklasēs nedēļas garumā piedalās vairāk nekā simt cilvēku, turklāt iesaistīties var jebkurš – ne tikai dejas profesionāļi, bet arī interesenti bez iepriekšējas pieredzes. Ropažu kultūras centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska priecājas, ka līdz ar „Vides dejas” festivālu atdzīvojas gan kultūras nams, gan visi Ropaži, dejām ceļojot no veca spirta brūža uz parku un pat tukšu konteineru.
„Man patīk, ka visi skatītāji ir kā tādi līdzdarbnieki – mēs ejam pa visām tām vietām, braucam ar riteņiem… Un tad jau izveidojas tā, ka pagājušogad mēs bijām kā tāds sektantu gājiens. Visi nostājušies, veikalnieces māj ar rokām, mēs ejam uz kūti!” caur smiekliem atceras Ropažu kultūras dzīves vadītāja.
Līdzās performancēm būs skatāmas arī jau agrāk radītas dejas izrādes – ceturtdien Olgas Žitluhinas „Mazāk domā, ātrāk skriesi”, piektdien – Slovākijas dejotāju viesizrāde „BAKKHEIA – DANCING ON THE EDGE”, ko radījis horeogrāfs Pēters Šavels, bet sestdien – Lilijas Liporas laikmetīgās dejas un ēnu teātra izrāde „Ēnas”.
