Šekspīra darbu ‘’Romeo un Džuljeta‘’ leļļu teātrī iestudē viesrežisors no Somijas Dāvids Džovanzana. Režisors izrādei gatavojies, vairāk nekā gadu tiekoties ar jauniešiem un speciālistiem, kas strādā ar pusaudžiem, lai izprastu viņu domas par dzīvi, attiecībām, strīdiem un destruktīvām jūtām, kas var izraisīt tieksmi darīt sev pāri. Šekspīra klasikā režisors šoreiz izvēlējies izcelt vecāku un pusaudžu attiecības, kā arī sabiedrības tabu tēmu – pašnāvību, kas caurvij abu galveno varoņu stāstu.
"Ir tik ļoti daudzas Romeo un Džuljetas versijas, tāpēc mēs ar teātri meklējām dažādus citus leņķus šim stāstam. Un, manuprāt, šajā darbā izceļas jauniešu pašdestruktīvā uzvedība. Tāpēc kļuva skaidrs, ka pašnāvība pusaudžu vidū šoreiz būs izrādes centrā, nevis neiespējamā mīlestība un naids un plaisa starp divām ģimenēm. Tiesa, mēs izceļam citu plaisu, plaisu starp paaudzēm. Izrādē redzams, ka pietrūkst dialoga starp abiem jauniešiem un viņu vecākiem. Turklāt Romeo un Džuljeta par pašnāvību runā vairākās vietās šajā darbā, tas nav tikai beigās," klāsta Dāvids Džovanzana.
Izrāde ir arī skarba, kāda nereti ir arī pašu jauniešu realitāte. Atsevišķas ainas ir skaļas, rupjas un pieaugušajam pat kaitinošas, atzīst režisors. Izrāde domāta pusaudžiem un pieaugušajiem. Iespējams ideāla auditorijas kombinācija ir, ja vecāki ierodas kopā ar saviem pusaugu bērniem, papildina Dāvids Džovanzana:
"Es neesmu speciālists šajā jomā, bet domāju, ka mēs dzīvojam šobrīd tādā sabiedrībā, kur ir tik daudzas iespējas - mediji un reklāmas industrija izdara spiedienu uz mums, lai mēs izmantojam un izrādām visu savu potenciālu. Nepietiek tikai ar to, ka esam, jo nemitīgi ir jāiegūst no katra dzīves mirkļa. Pat brīvais laiks nedrīkst būt vienkārši brīvais laiks, no tā ir jāiegūst kaut kāds labums. Patiesībā,
tas ir nepārtraukts spiediens un īpaši jauniešiem, kuriem nemitīgi ir kādam jāpierāda, ka esi īpašs, ka esi ‘’super’’. Domāju, tieši tas pieaugošais spiediens rada izmisumu un īpaši pusaudžiem, kas ir trauslāki, jo vēl tikai attīstās."
Režisora pirmā izglītība ir glezniecība, tādēļ leļļu teātra izrāde solās būt dinamiska un multimediāla ar iespaidīgām vizuālām projekcijām. Savukārt Romeo un Džuljetas attēlojumam izmantotas katram pat trīs izmēru lelles, stāsta režisors:
"Galvenos varoņus attēlo paši aktieri un arī trīs lelles - cilvēka izmēra lelles, mazas un vidējas. Izrāde ir par mīlestību un iekāri, bet vienlaikus arī par apspiešanu. Es vēlējos izmantot kaut ko līdzīgu Freida pieejai, kas sadala personību trīs līmeņos – ego, superego un id. Tāpēc mums ir šīs trīs izmēru lelles. Savukārt scenogrāfija ir ļoti abstrakta un brīžiem attēlo šo sadalījumu. Tāpat, ņemot vērā, ka abi mīlnieki ir tīņi, mēs it kā izmantojam sociālo tīklu kameras tiešraidi, kas ataino Džuljetas apsēstību, un to mēs projicēsim uz skatuves. Šo multimediālo skatuvi veidojam, jo tā ir jauniešu realitāte. Tā nav viena, tās ir vienlaikus vairākas platformas, kurās viņi migrē, un mēs gribējām radīt līdzīgu noskaņu."
Viesrežisors Dāvids Džovanzana iepriekš vairākkārt iestudējis citus Šekspīra darbus ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem. Savukārt "Romeo un Džuljeta" būs viņa pirmā izrāde leļļu teātrī. Galvenos varoņus izrādē attēlos Dana Avotiņa-Lāce un Miķelis Žideļūns, pirmizrāde plānota 27. aprīlī.
