Festivāla "Starptelpa" dienasgrāmata
Dienasgrāmata seko līdzi ceturtā performances mākslas festivāla “Starptelpa” norisei.
To vada šarmantais Londonas Karalienes Mērijas universitātes Skatuves mākslas nodaļas vadītājs, performances mākslas pētnieks Dominiks Džonsons (Dominic Johnson). Viņš savulaik izdevis grāmatu "Aizstāvoties asinīs" ("Pleading in Blood: The Art and Performances of Ron Athey") par radikālo amerikāņu performances mākslinieku Ronu Atiju (Ron Athey). Sarunai viņš piedāvā lasīt nodaļu, kurā raksturota mākslinieka 1994. gada performance "Excerpted Rites Transformation" ("Transformācija ar īsinātu rituālu palīdzību"), kas negaidīti radījusi plašu rezonansi un izraisījusi ilgstošas sekas, proti, ASV nelielā valsts finansējuma atcelšanu kultūras jomai. Performances laikā mākslinieks ar skalpeli veica nelielus griezumus kādas drag queen mugurā un ar asinīm piesūcināja ķermenim piestiprinātos audumus, kam sekoja paša Atija performance ar adatu ieduršanu savā ādā, reflektējot par dzīves gadiem, kas brīvi no atkarībām. Konkrētais mākslas darbs tā skatītājos izraisīja labvēlīgu interesi, kas izpaudās sarunās pēc performances, lai gan viņa performances mēdz izraisīt ļoti atšķirīgas reakcijas – un vai tā nav labas mākslas īpašība? Taču, informācijai nonākot masu medijos – komentāra formā no sašutušas autores, kura notikumu pati nemaz nebija piedzīvojusi, – notika ķēdes reakcija. Drīz vien šī performance kalpoja par spēcīgu argumentu kāda tā laika ASV republikāņu deputāta-tikumības sargātāja rokās, kurš labi zināja, kas citiem pieaugušiem cilvēkiem būtu vai nebūtu jādara, kas ir laba māksla un uz ko nevajadzētu tērēt "nodokļu maksātāju naudu".
Šis piemērs ietver daudzas performances mākslai raksturīgas iezīmes: fokusu uz ķermeniskumu, kontrolētu paškaitējumu kā izteiksmes līdzekli, vardarbības un seksualitātes sajaukumu, karnevalizāciju, robežsituācijas un rituāla klātbūtni. Pētnieks Dominiks Džonsons iezīmē trīs tēmu lokus, kas mēdz satraukt nesagatavotu šā radikālā mākslas veida skatītāju. Pirmkārt, tā ir (LGBT+) seksualitātes un kailuma tematizēšana, seksa, BDSM un baudas prakšu paņēmienu izmantojums performancēs. Otrkārt, ķermeņa ciešanu, ievainojumu un paškaitējuma atklāta pieredze uz skatuves tā vietā, lai to slēptu, nereti – estētisko ideālu vārdā, kā to esam pieraduši novērot, piemēram, baletā. Treškārt, tā ir zaimošana, izmantojot reliģiskiem rituāliem raksturīgos atribūtus, kas īpaši iedarbīgi ir visai reliģisko ASV kontekstā. Darbnīcas dalībnieki aktīvi iesaistījās refleksijā par to, kāpēc šādas mākslas parādības tiek labvēlīgi pieņemtas klātesošo skatītāju vidū, bet nereti gūst lielu nosodījumu no publikas, kas par to uzzina no attēliem un medijiem. Dominiks Džonsons aicināja domāt par to, kādēļ no augstu novērtētas literatūras mēs sagaidām sarežģītību, kas uztveres procesā pieprasa lielu piepūli, kā, piemēram, modernisma literatūrā, taču skatuves mākslā neviennozīmība un intelektuāli vai maņu izaicinājumi ir daudz mazāk akceptēti? Un kāda ir kritiķu un pētnieku nozīme daudzslāņainu, pretrunīgu, sarežģītu mākslas procesu leģitimācijā, piemēram, publicējot par tiem grāmatas?
Dominika Džonsona piedāvātais materiāls lasīšanas darbnīcai tikai sākotnēji saistās ar šokējošu vai sensacionālu parādību. Iedziļinoties mākslinieka Rona Atija darbos, nostiprinās izpratne par noteiktā pieredzē un kultūras kontekstā balstītu un pamatotu mākslinieka darbību, kas reflektē par dziļām un nereti apslēptām cilvēku eksistences daļām. Lasīšanas darbnīca ar dziļajām sarunām ir laba ieskaņa, rosinot cerēt uz nozīmīgu jautājumu un pieredžu refleksijām šeit un tagad pašā festivālā. Tikai jāatceras, ka performance ir klātesamības māksla, kurā mākslinieks un skatītājs satiekas vienā telpā, lai radītu un uztvertu vienlaicīgi.
Tāpēc nelasiet par performances festivāla notikumiem vien mediju atreferējumos, bet dodieties tos piedzīvot uz vietas!
KONTEKSTS:
Performances mākslas festivāls “Starptelpa” ar tēmu "citādība" notiek no 15. līdz 19. jūnijam, tāpat kā iepriekšējos gados savā norisē ietverot gan meistarklases, gan akadēmisko dimensiju, gan ārzemju un vietējo mākslinieku performances. Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē festivāla "Starptelpa" norises vieta ir Latvijas Mākslas akadēmija. Festivālā piedalās ārvalstu mākslinieki no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas, Serbijas, Meksikas un Itālijas. Savukārt Latviju tajā pārstāv gan vietējie mākslinieki, piemēram, Anna Maskava, Arvis Kantiševs, Laura Šterna, gan Latvijas Mākslas akadēmijas performances mākslas studenti un Latvijas performances mākslas centra performances kursa absolventi.
Festivāla programma pieejama šeit.
