Baleta stāsta pamatā – angļu rakstnieka Džordža Bernarda Šova luga “Pigmalions”, kas iestudēta kā mūsdienīga deju komēdija izcilā valšu meistara Johanna Štrausa mūzikas pavadījumā.
Horeogrāfa Borisa Eifmana karjera deju pasaulē sākās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rīgā. Absolvējot tolaik Ļeņingradas Valsts konservatorijas baletmeistaru klasi, Eifmans Latvijas Nacionālajā operā iestudēja baletu “Gajanē”.
Kopš tā laika horeogrāfs savus jaunākos iestudējumus regulāri ved arī uz Rīgu.
Balets “Pigmaliona efekts” ir klasiskā baleta trupai neierasts iestudējums, kas radīts, iedvesmojoties no balles dejām. Dejotāji ierastās puantes un baleta čībiņas šoreiz nomainījuši pret balles kurpēm.
Horeogrāfs Boriss Eihmans skaidro, ka balles deju izmantošana iestudējuma nākusi no vēlmes atrast “jaunu stilistiku, jaunu tehniku un jaunu izteiksmes līdzekļu pakāpi.”
Viņš arī norāda: “Balles dejas maina cilvēku. Parasti puiši un meitenes pārtop prinčos un princesēs. Šī deja maina cilvēka plastiku. Izrāde ir pozitīvas enerģijas un emocijas plūdums. Horeogrāfijā ir daudz humora un izsmalcinātības.”
Iestudējuma galvenās varones meičas Galas pārvērtības balles deju superzvaigznes Liona uzraudzībā notiek Johanna Štrausa dēlu polku un valšu mūzikas pavadījumā. Lai arī izrādē netrūkst humora, centrā izcelts smeldzīgs mīlas stāsts.
Ar Borisa Eifmana horeogrāfijas fantāzijām Latvijas publikai būs iespēja tikties arī nākamā gada martā, kad uz Nacionālā operas un baleta skatuves tiks izrādīta Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskā baleta teātra izrāde “Krievu Hamlets” Dmitrija Šostakoviča Sanktpēterburgas Filharmonijas akadēmiskā simfoniskā orķestra pavadījumā.
