"Ja Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris pie mums uz Sibīriju viesizrādēs varēja braukt tūkstošiem kilometru tālu – tad mums četras stundas ceļā no Augšbebriem līdz Omskai ir nieka attālums! ''Tā pēc pēc Rūdolfa Blaumaņa "Indrānu" noskatīšanās savu sajūsmu par redzēto neslēpa latvieši, kuru dzīves jau vairākās paaudzēs aizrit Sibīrijā.
Tieši "Indrāni" izvēlīgajam un pie labas teātra mākslas pieradušajam Sibīrijas skatītājam bija liels pārsteigums.
"Gatavošanās viesizrādēm Sibīrijā ilga divus gadus un šis ir projekts, kuru īstenoja Latvijas un Krievijas Kultūras ministrijas. Ja teātra repertuārā nebūtu Blaumaņa "Indrānu", viesizrādes būtu citādas – ne tik latviskas," atzina teātra direktors Eduards Cehovals.
Teātris uz izrādēm bez samaksas aicināja tieši latviešu diasporas cilvēkus un ar viņiem arī pēc izrādēm tikās.
Sibīriešu dvēsele teātra zālē, šķiet, ir tikpat plaša kā viņu vērienīgā daba ar taigas plašumu un Jeņisejas straujumu. To uz skatuves sajuta arī Indrānu mātes lomas atveidotāja aktrise Svetlana Šiļajeva.
"Viņi acumirklī mūs pieņēma un tūlīt ar skatītāju radās kontakts. Ja no mums zālē plūst enerģija un mēs to no skatītājiem saņemam pretī, rodas saprašanās ķēdīte, un tad aktieris pilnībā atbruņojas un zālē lido mūsu enerģija un pretī skatītāju. Tas aktierim ļoti palīdz," sacīja RKT aktrise Svetlana Šiļajeva.
Sibīrijā teātrus no Latvijas gaida, jo tik ļoti gribas satikt cilvēkus no Latvijas.
