Izrādes pieteikumā par darbu teikts: “Francija, Višī, 1942. gads. Nelielā telpā salasījusies visai jestra kompānija: mākslinieks, elektriķis, komersants, viesmīlis, aktieris, austriešu kņazs… Salasījušies viņi ir ne gluži labprātīgi: visi ir aizturēti uz ielas. Arestēti nav. Vismaz pagaidām ne. Taču viņiem visiem ir kas slēpjams – no citiem vai no sevis.
Dokumentu pārbaude pēkšņi izvēršas par vīrišķības, pašaizliedzības un līdzcietības pārbaudi, cilvēciskuma pārbaudi.”
Iestudējuma režisors ir Sergejs Golomazovs. Radošajā komandā arī scenogrāfs Mihails Kramenko, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfs Artūrs Skuteļskis un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.
Lomās: Aleksejs Korgins, Vitālijs Jakovļevs, Dmitrijs Palēs, Jakovs Rafalsons, Rodions Kuzmins-Reizvihs/ Ivans Streļcovs, Igors Čerņavskis, Jurijs Kušpelo, Oļegs Teterins, Aleksandrs Maļikovs / Ņikita Osipovs, Aleksandrs Poļiščuks, Arje Lermans, Vadims Grossmans, Artūrs Trukšs, Sergejs Gorohovs, Jevgenijs Čerkess, Maksims Busels, Artūrs Skuteļskis.
Kā skaidro teātrī, Artura Millera lugu “Notikums Višī pilsētā” laikraksts "The New York Times" nodēvēja par vienu no mūslaiku nozīmīgākajām lugām, kas “skatītājiem atgriezusi lielo teātri”. Rīgas Krievu teātrī atzīmē, ka “šis psiholoģiskais trilleris, sociālais detektīvs, intelektuālā drāma par atbildību, izvēli un cilvēcisko pašcieņu jau vairāk nekā pusgadsimtu nav zaudējusi ne aktualitāti, ne asumu tāpēc, ka vēsturiskie apstākļi šeit kalpo tikai kā dekorācijas, kas var mainīties laika gaitā, iezīmējot laiku un telpu, bet ne notiekošā būtību. Lugas tēma un tie jautājumi, kas tiek uzdoti tās varoņiem, ir būtiski arī šodien.”
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris otro reizi ir pievērsies Artura Millera daiļradei: 1993. gadā, tika iestudēta izrāde “Cena”.
Arturs Millers (1915-2005) ir 20. gadsimta otrās puses amerikāņu autors, dramaturgs un scenāriju autors, daudzu literāro balvu, tostarp Pulicera prēmijas un četru “Tony” balvu ieguvējs. Viņš sarakstījis lugas “Cilvēks, kuram tā veicās” (1944), “Visi mani dēli” (1947), “Komivojažiera nāve” (1949), “Smags pārbaudījums” (1953), “Skats no tilta” un “Atmiņas par divām pirmdienām” (1955), “Pēc grēkā krišanas” (1964), “Notikums Višī pilsētā” (1964), “Cena” (1968), “Pasaules radīšana un citas lietas” (1972), “Arhibīskapa griesti” (1977), “Amerikas stundas” un “Spēle uz laiku” (1980), “Lejup no Morganas kalna” (1991), “Pēdējais jeņķis” (1993), “Sasistais stikls” (1994), “Mistera Pītera sakari” (1998), “Augšāmcelšanās blūzs” (2002), “Gleznu pabeidzot” (2004). Artura Millera daiļrade memuāru žanrā – “Komivojažieris” Pekinā” (1984) un autobiogrāfija “Laika loki” (1987). Tāpat viņš ir īso stāstu un eseju autors.
