Kopā ar komponistu Arturu Maskatu režisors Igors Koņajevs ir radījis muzikāli poētisku Raiņa un Aspazijas mīlestības mozaīku.
“Es teiktu – spēks maigumā un trauslumā, kas manuprāt ir būtiski šo divu lielo dzejnieku mīlas dzejā. Man liekas, Aspazija ir ne tikai pirmā dzejniece sieviete, bet pirmā tāda mēroga dzejniece Latvijā vispār. Tad nāk Rainis ar savām domām. Mīlas dzeju viņi abi rakstījuši visu mūžu,” saka komponists Arturs Maskats.
“Mīlestības svētība” ir Maskata debija Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Aktieri viņa mūziku sauc par skaistu mirāžu, kura izgaist tikai izrādes beigās.
Rīgas Krievu teātra aktrise Jana Herbsta stāsta, ka viņai nekad nav bijis viedokļa par Raini, taču tagad aktrise sapratusi, ka viņš ir ģeniāls visā, ko darījis. Herbsta izceļ Raiņa ticību tautai un mīlestībai.
Iestudējums veidots, izmantojot Raiņa un Aspazijas darbu fragmentus, viņu dienasgrāmatas, dzeju, vēstules un fragmentus no Roalda Dobrovenska grāmatas “Rainis un viņa brāļi”.
Izrādes autors un režisors Igors Koņajevs īstenojis ieceri, ka aktieri tekstus runā krievu valodā, bet dzied latviski.
“Man nācās pārskatīt Raiņa dzejoļus un atlasīt sev tuvākos un komponēšanai mīļākos,” stāsta Maskats. “Ar Aspaziju bija savādāk. Tas man pašam šogad bija jaunatklājums.”
Lai atklātu vidi, kurā Rainis uzauga, vasarā aktieri devās ceļojumā uz Raiņa dzimtajām vietām. Daba ir klātesoša arī izrādē.
