Labrīt

RTU Studentu pūtēju orķestris ar vērienīgu koncertu svinēs 50.jubileju

Labrīt

Bijušo ieslodzīto iespējas iekļauties sabiedrībā vērtē Probācijas dienesta vadītājs

Rīgas Krievu teātrī Māra Ķimele iestudē izrādi "Jūras vējš"

Rīgas Krievu teātrī Māra Ķimele iestudējusi Ingas Ābeles lugu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ingai Ābelei padodas radīt sulīgus, katram atpazīstamus stāstus, un tā ir liela vērtība – atzīst režisore Māra Ķimele. Vienu no šiem stāstiem režisore šobrīd iestudē Rīgas Krievu teātrī, kur top izrāde “Jūras vējš”, kam pamatā ir Ingas Ābeles luga “Sala”.

Izrādē darbojas astoņi spilgti personāži, katrs ar savu likteni, dzīvesstāstu un mīlestību. Nav mazsvarīgi, ka darbība risinās piejūras ciematā, jo jūras tuvumam ir būtiska loma šo cilvēku attiecību un raksturu veidošanā.

Kad Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka pērn uzaicināja Māru Ķimeli veidot teātrim jaunu iestudējumu, režisore pārdomāja, ko varētu piedāvāt un izlēma, ka vispiemērotākā šim brīdim ir Ingas Ābeles luga “Sala”.

Par tās galveno kvalitāti režisore uzskata dzīvīgumu. Katrs tās personāžs un viņa attiecības ir piepildītas ar dzīves patiesību. Turklāt katrs no astoņiem personāžiem ir vienlīdz nozīmīgs lugas stāstā, kas arī Mārai Ķimelei bijis svarīgi.

“Teikšu atklāti, man pārāk nepatīk iestudēt lugas, kurās daļa aktieru ir tikai piespēlējoši fona lomiņās, šeit viņi visi ir līdzvērtīgi. Un ļoti dzīvs, atpazīstams un ticams stāsts katram personāžam,”

norāda Ķimele.

“Ingai Ābelei ir talants, viņa savos darbos nemelo, visu veido no dzīves, arī šeit ir daudz epizožu, kur var just, ka autore tiešām to visu zina, ir izbaudījusi. Man liekas, ka skatītājiem, skatoties izrādi, būs ļoti daudz asociāciju un viņi varēs atpazīt vai nu sevi, vai draugus, vai kaimiņus, vai radus,” pauž režisore.

Izrāde nepievēršas kādām globālām sociālām vai filozofiskām problēmām, tā vairāk ir personisks stāsts par to, kā mēs katrs tiekam galā ar savu dzīvi, tās piedāvājumiem un problēmām. Tās darbība notiek kādā piejūras ciemā, un jūras tuvumam šajā stāstā arī sava ļoti būtiska nozīme. Ne velti izrādes veidotāji nomainījuši nosaukumu, un luga “Sala” pārtapusi par izrādi “Jūras vējš”.

Izrādē piedalās jaukts aktieru ansamblis – Rīgas Krievu teātra aktieri Jana Herbsta, Dana Bjorka, Aleksandrs Maļikovs un citi saspēlējas ar Mārtiņu Vilsonu, Andri Buli un Annu Neli Āboliņu.

Mārtiņš Vilsons savu varoni raksturo kā mistisku brīvdomātāju, kuram nospļauties uz standartiem, ko uzspiež pasaule, viņš nebaidās, bet klausa savai sirdsbalsij. Arī pašam aktieriem tā ir ļoti tuva dzīves pozīcija.

“Man ir viens tāds moments, par ko es gribu runāt – proti, ka mēs te esam vienu mirkli.

Mēs te esam burtiski vienu mirkli. Un tāpēc nevajag baidīties, nevajag neko atlikt.

Tas ir ļoti nepareizi. Viņš arī neko neatliek un nebaidās. Un nevajag klausīties, ko par tevi kāds domā. Dari, kā tev sirds liek, un tad viss būs kārtībā,” uzsver Vilsons.

Ne tikai loma, bet arī krievu valoda, darbojoties izrādē, jāapgūst jaunajai aktrisei Annai Nelei Āboliņai. Viņa norādīja, ka spēlē to, ko domā un jūt, nevis tekstu, un ka ārkārtīgi palīdz skatuves partneri.

“Piemēram, dzird, ka es nokļūdos un uzreiz izlabo. Un es vienkārši turu acis un ausis vaļā, es esmu kā tāds sūklītis, visu laiku sūcu, sūcu, sūcu. Un tā vienkārši pielāgojos. Un tas jau aiziet. Tas ir tāpat kā, piemēram, aizbraucot uz ārzemēm, šķiet, ka tu nevari runāt, bet paiet pāris nedēļas, un tu jau uztver to valodu, tu vienkārši esi tajā vidē, un tas vienkārši notiek pats no sevis,” atklāj Āboliņa.

Anna Nele Āboliņa atveido meiteni ar čigānu asinīm, īstu dabas bērnu, kura ir ļoti atšķirīga no pārējiem personāžiem, bet vienlaikus iemieso arī to jūras vēju, kas mīt katrā no mums un par ko arī vēsta izrāde.

“It kā jau saka, ka latvieši tādi kūtri un nemīl izrādīt emocijas, bet, manuprāt, tas nav īsti tiesa, jo, ja mums tā jūra ir blakus, tā daba un tas mežonīgums, tad tas ir mūsos un laužas uz āru. Un kas notiek, kad tam ļaujas.

Citam tas ir izrāviens uz laimi, cits atkal paliek bešā. Nu izrāde ir par šo savu jūras vēja apzināšanos,”

uzskata Āboliņa.

Kapteinis Dzelme izrādē ir Andris Bulis. Viņš var šķist naivs, bet viņš tic savam sapnim un dzīvo ar to. Savu varoni labāk saprast aktierim palīdzējušas atmiņas par kādu reāli dzīvē sastaptu cilvēku, kas savulaik viņam šķitis grūti saprotams.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

“Es pazinu kapteini, kurš gāja katru vakaru skatīties, kā kuģis aiziet jūrā, jo viņš bija pensijā, bet viņš ar to jūru dzīvoja. Pārējā dzīve tam bija pakārtota. Un es vienmēr domāju, kā var tā būt, lai gan pats esmu dzīvojis pie jūras. Un šeit man ir loma, kur viņš nāk mājās un saka: jūra – tas ir viss…” par savu lomu stāsta Bulis. “Man liekas, tā drusku ir arī mūsu latviešu tautai, kas ir palikuši šeit. Varētu jau visu noliegt, aizbraukt, dzīvot citur un dzīvot labāk, bet ir tās saknes, kas liek tev palikt.”

Māras Ķimeles jauniestudējumā “Jūras vējš” skanēs grupas “Instrumenti” mūzika, vizuāli piejūras atmosfēru uzburs scenogrāfs Reinis Suhanovs un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa. Lugu no latviešu valodas tulkojis Roalds Dobrovenskis, bet iestudējuma pirmizrāde Rīgas Krievu teātrī būs skatāma 30. martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti