Rīta Panorāma

Rīt plkst. 21.15 LTV dokumentālā filma «Laimes zeme»

Rīta Panorāma

Intervija ar velsiešu dziesminieci Džuditu Ouvenu

«1900. Leģenda par pianistu» - Rīgas Krievu teātrī

Rīgas Krievu teātrī - izrāde «1900. Leģenda par pianistu»

“Mūzika neeksistēja, kad viņš nespēlēja, mūzika izgaisa, kad viņš aizgāja no klavierēm,” šos vārdus Rīgas Krievu teātra iestudējumā “1900. Leģenda par pianistu” saka aktieris Maksims Busels. Darba autors Alesandro Bariko devis lielisku iespēju diviem cilvēkiem – aktierim Maksimam Buselam un pianistam Uldim Marhilevičam izstāstīt stāstu par puiku vārdā 1900, kurš kļuva par izcilu pianistu un dzīvoja tikai uz kuģa. Izrādes "1900. Leģenda par pianistu" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos 23.novembrī.

1994. gadā dienasgaismu ieraudzīja itāļu rakstnieka, dramaturga, žurnālista, esejista, literatūras un mūzikas kritiķa, intelektuālo sarunu šovu vadītāja Alesandro Bariko trešais sacerējums ar nosaukumu “Novecento”, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “Tūkstoš deviņsimtais” jeb “Divdesmitais gadsimts”. Taču hronoloģijai un kalendāram ar to nav nekāda sakara: Novecento – galvenā varoņa iesauka, un tas ir tikai viens no neparastajiem valodas āķīšiem tulkotājiem, kas pieķērās šim patiesi brīnišķīgajam stāstam: valdzinošam, smieklīgam, aizkustinošam, nedaudz skumjam… un iedvesmojošam. 

1900. gada pirmajā dienā uz kuģa “Virdžīnija” citronu kastē atrada zīdaini. Zēns kļuva par izcilu pianistu, lai gan spēlēt neviens viņu nebija mācījis. Okeāna un klavieru dēls Novecento ne reizi nebija izkāpis krastā, bet nodzīvoja ceļojumiem un piedzīvojumiem piepildītu dzīvi: viņa mūzikā skanēja Parīze un Londona, Āfrika un Arktika… Novecento apbūra klausītājus un uzbūra savas vēlmes, atskaņoja “kaut kādas savas notis” un izspēlēja muzikālo dueli ar “džeza izgudrotāju”… Viņš aizgāja kopā ar savu pasauli, kas bija kuģis, taču leģenda – tā palika.

"Šī izrāde tiešām ir par talantu, kas iedvesmo citus," saka Maksims Busels. "Viņš bija dzimis uz kuģa, lai dāvinātu cilvēkiem prieku."

Šī luga vairākkārt iestudēta Itālijā, Sanmarīno, Francijā un citās Eiropas valstīs. 1998. gadā ekrānos parādījās itāļu režisora Džuzepes Tornatores filma “Leģenda par pianistu” ar Enio Morikones mūziku, kas saņēma daudzus apbalvojumus, t.sk. “Zelta globusu” par oriģinālo skaņu celiņu (saundtreku). Kad grāmata tika pārtulkota krievu valodā, krievu aktieris un režisors Oļegs Meņšikovs izveidoja monoizrādi “1900.” (2008), kas izraisīja milzīgu kritiķu un publikas interesi. 

Kuģa “Virdžīnija” pianista stāstu Rīgā uz skatuves pirmo reizi iestudēja Dmitrijs Petrenko: 2016. gadā Spīķeros notika koncertizrādes “Novecento” pirmizrāde, kurā pianista lomu atveidoja Vestards Šimkus, bet stāstnieka lomā iejutās Kristaps Ķeselis (Latvijas Nacionālais teātris) latviešu versijā un Maksims Busels – krievu.

Iestudējums Rīgas Krievu teātrī nav nedz atkārtojums, nedz arī Dmitrija Petrenko projekta rekonstrukcija, bet pilnīgi jauna izrāde ar jaunu radošo komandu. Izrādes režisors ir Sergejs Golomazovs, bet pianista lomu izspēlē Uldis Marhilevičs.

"Scenāriju lasot, tur ir konkrētas norādes - šeit skan regtaims, šeit skan džezs, un tur atkal tā amerikāņu dziesmiņa. Tad es pajautāju režisoram, un mēs nācām pie kopīga slēdziena, ka tas labākais, protams, būtu, ja es ieliktu savu [mūziku]," stāsta Marhilevičs. "Man tas ir lielākais prieks, ka es varu to sižetisko līniju ar savu emociju, ar savu domu atspoguļot mūzikā."

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti