Rīgas Krievu teātra direktore publiskā vēstulē kritizē «Spēlmaņu nakts» balvu pasniegšanas ceremoniju

Pēc 23. novembrī notikušās ikgadējās “Spēlmaņu nakts” ceremonijas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka publiskā vēstulē pauž neapmierinātību par Čehova teātra pastāvīgu ignorēšanu teātra iekšējā saimē. Vēstulē Bjorka izsakās nevis par nomināciju vai balvu sadalījumu, bet tieši Čehova teātra atzīšanu pašā ceremonijā, norādot, ka jau gadiem apbalvošanas pasākuma režijā un scenārijā tiekot ignorēta Čehova teātra esamība.

Bjorka raksta:

“Pēc daudzu iepriekšējo un arī šī gada „Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijas izskaņas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (turpmāk – Čehova teātra) kolektīvam palikusi rūgta pēcgarša. Taču šoreiz es kā teātra direktore vēlos paust šo faktu arī publiskajā telpā, jo situācijas korektas noklusēšanas modelis, kuru esmu pielietojusi praksē līdz šim, nav sniedzis vēlamo rezultātu.

Runa ir par Čehova teātra iekšējo pozicionēšanu Latvijas teātru saimē.

Šeit es akcentēju uzmanību tieši uz „Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijas veidoto scenāriju un režiju, kurā gadu no gada mūsu teātra esamība tiek apzināti vai neapzināti ignorēta.

Tas liek uzdot nepatīkamus jautājumus ceremonijas organizatoriem un radošajai komandai – ar ko Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris ir izpelnījies būt tādā negodā, ja runa ir par Latvijas, nevis latviešu teātra svētkiem Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā? Gadu no gada vērot „Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonijā režisēto “joku dueli” pārsvarā starp Latvijas Nacionālo teātri un Dailes teātri paliek aizvien garlaicīgāk, it īpaši, ja „Spēlmaņu nakts” notikums tiek uzsvērts kā kopīgi teātra svētki. Šī gada rīkotais pasākums nav izņēmums, tieši otrādi – labs piemērs aprakstītajiem apstākļiem, ar nelielu atšķirību, ka “joku divkauja” iemiesojās atpazīstamos mākslinieku tēlos.”

Bjorka vēstulē pauž neticību, ka valsts politiskais dalījums “latviešos un krievos” ietekmētu arī kultūras telpu un norāda ne tikai uz Čehova teātrī strādājošo mākslinieku dažādību, teātri apmeklējošās publikas dažādību, bet arī uz latviešu teātros iestudētajiem krievu autoru darbiem.

Bjorka turpina, uz jautājumu – “Vai pats Čehova teātris ir gana aktīvs valsts iekšējo kultūras procesu integrācijā un iepriekš minētās teātru saimes piederības sajūtas veicināšanā?” atbildot apstiprinoši.

“Jā! Mēs esam. Un cenšamies būt arvien aktīvāki gan valsts kultūras procesu, gan savstarpējo kontaktu uzlabošanā  ar latviešu teātru kolēģiem un kritiķiem.” 

Vēstuli direktore turpina, uzskaitot Čehova teātra nesenos sasniegumus, kas ilustrē aktīvu iesaisti valsts kultūras dzīvē un veidus, kuros teātris pārstāv Latvijas kultūru ārvalstīs – vairāk jauniestudējumu, jaunas skatuves platformas, starptautiskas viesizrādes, sadraudzības procesi ar citiem teātriem un mākslas jomām.

Bjorka uzsver:

“Visbeidzot, runājot par aktivitātēm integrācijas procesos, Čehova teātris veic milzīgu un nenogurstošu darbu starpkultūru integrācijā, uzsverot, ka kultūra, t.sk. teātris, ir vienojošais, bagātinošais un saliedējošais Latvijas sabiedrībā.

Mēs esam atvērti, aicinot piedalīties teātra izrāžu iestudēšanā un radīšanā latviešu teātru māksliniekus, tostarp, aktierus, režisorus, scenogrāfus, komponistus, dejotājus un citus savas jomas profesionāļus, kurus bieži var satikt uz Čehova teātra skatuves. Šis process ir nepārtraukts, auglīgs un gandarījumu pilns, kas nes lieliskus rezultātus teātra mākslas jomā kopumā.”

Vēstules nobeigumā Bjorka atgriežas pie “Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanas ceremonijas, norādot, ka to tiešajā ēterā skatās un klausās liels iedzīvotāju skaits. Viņa raksta, ka šajā ceremonijā, “kurā vienlaikus satiekas visu teātra jomu profesionāļi un kas zināmā mērā nosaka Latvijas teātru gada izcilības, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra kolektīvam tiek liegtas iespējas justies piederīgiem šiem svētkiem.

Gadu no gada pašā ceremonijā Čehova teātris tiek pieminēts tikai nomināciju sarakstos, savukārt pašā ceremonijas gaitā gandrīz četru stundu laikā uz skatuves notiek vien dažu latviešu teātru svētki, atstājot uzmanības novārtā pārējos.”

Bjorka arī uzsver, ka uz sevis izvirzītajiem jautājumiem negaida atbildes, bet gan rīcību.

“Ticu, ka situācija mainīsies uz maksimāli korektu attieksmi attiecībā pret visiem Latvijas teātriem, ieskaitot Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra kolektīvu.”

KONTEKSTS:

2019. gada "Spēlmaņu nakts" balvu pasniegšanas ceremonija notika 23. novembrī Dailes teātrī. Ceremonijas režisore bija Nacionālā teātra aktrise, režisore Marija Bērziņa, bet scenārija autors - Artūrs Dīcis. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris 2018./2019. gada sezonā tika nominēts vairākām "Spēlmaņu nakts" balvām. Visvairāk nomināciju Čehova teātrī ieguva režisora Viestura Kairiša izrāde "Mumu", tai skaitā labākā režisora un labākās lielās formas izrādes kategorijās. "Spēlmaņu naktī" par gada kostīmu mākslinieci atzina Kristīni Pasternaku par kostīmiem izrādei "Mana skaistā lēdija", kas iestudēta Rīgas Krievu teātrī, kā arī par kostīmiem operai "Burvestība. Pajaci" Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Savukārt gada gaismu mākslinieka titulu ieguva Oskars Pauliņš par darbu 2018./2019. gada sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kā arī par darbu Jaunajā Rīgas teātrī.

Pilnu Danas Bjorkas vēstuli iespējams izlasīt šeit:

Dokumenti

Dana Bjorka par SpNakts.pdf

Lejuplādēt

112.92 KB

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti