Ņujorkā notiekošajā Valentīnas Kozlovas Starptautiskajā baleta konkursā Keita Marija Bloma junioru grupā ieguva bronzas medaļu, tāpat abas dejotājas izpelnījās īpašo iespēju – stažēties Parīzē un Londonā. Meiteņu paveiktais ir apliecinājums gan viņu talantam, gan spēcīgajam raksturam, jo pamatā konkursam nācās gatavoties mājas apstākļos, kas baleta specifikai ir absolūti neatbilstoši.
Konkurss tiešsaistes formātā noritēja nedēļu, tajā piedalījās 125 dejotāji no visas pasaules, un pirmdien, 15. martā, konkursa prezidente un dibinātāja Valentīna Kozlova paziņoja konkursa laureātus visās grupās.
“Es, protams, biju saviļņota un priecīga, jo tas atmaksāja manu darbu,” par iegūto bronzas medaļu saka Keita Marija Bloma. Kopš decembrī izsludinātās ārkārtas situācijas viņa konkursam varēja gatavoties tikai mājās, kas ir ļoti sarežģīti, jo trenēšanās pieprasa daudz plašāku telpu un speciālu aprīkojumu. Bet viņai neatlaidības netrūkst, dejotāja atbrīvojusi vietu pie spoguļa, kur ieklāta arī speciāla grīda, un katru dienu papildus skolas tiešajai programmai vismaz trīs reizes dienā veic vingrinājumus, kas aizņem pusotru stundu, bet ja ir iedvesma – tad trenējas vēl vairāk.
Keita Marija Bloma stāsta: “Es cenšos nepadoties, jo es ļoti ceru, ka šī situācija beigsies, un es domāju, ka ir ļoti svarīgi nepazaudēt vismaz kaut kādu formu, tāpēc es cenšos. Šajā laikā – tev ir jācīnās pašam ar sevi, lai tu nepadotos un tu atrastu motivāciju tad, kad tās nav.
Es domāju, ka mēs visi cīnāmies, kā katrs var. Un varbūt tieši šajā laikā parādās tie cilvēki, kuri grib sasniegt savu mērķi un kuri varbūt ne tik ļoti.”
Ja kādā brīdī sāk zust motivācija, Keita Marija Bloma paskatās kādu viņai tuvu baleta mākslinieku priekšnesumus internetā un apbrīns par viņu meistarību liek atkal arī pašai sasparoties.
Keitas Marijas Blomas un arī otras konkursa dalībnieces Aleksandras Treimanes neatlaidība un rakstura stingrība ir gluži apbrīnas vērta – atzīst Rīgas Baleta skolas vadītāja Agnese Andersone. Milzīgs prieks par viņu sasniegumiem īpaši šajā laikā, kas kopumā Baleta skolai ir ļoti smags un sarežģīts.
Tāpat kā visās skolās, arī Baleta skolā mācības notiek attālināti, bet profesionāli un pareizi trenēties tādā veidā ilgtermiņā ir tuvu neiespējamam. Nepiemēroto apstākļu dēļ bērni sāk iedzīvoties traumās, sarūk viņu apņēmība un varēšana, kas situāciju padara arvien satraucošāku.
Agnese Andersone skaidro: “Mums ļoti daudzi bērni dzīvo pa divi un pa trīs istabā, viņiem nav šīs fiziskās telpas, nav iespēju trenēties, nerunāsim tikai par datoru un internetu. Un, ko mēs tagad saprotam, kas ir ļoti liela problēma, – ka ilgstošā šādā treniņu veidā sāk rasties bērniem traumas, sāk sāpēt potītes, sāk iekaist locītavas, jo lēcieni un viss pārējais notiek tam nepiemērotā telpā, vietā un grīda nav piemērota tādām kustībām. Un visādi vēl citi blakus efekti – kaimiņi, māsas, brāļi, tas viss, protams, nekādā veidā neveicina profesionālo izaugsmi.
Vēl pirms gada es teicu, viss kārtībā, mēs varam paciesties un trīs mēnešus strādāt attālināti, nu tad šobrīd es saku, ka tas vairs neizskatās ne cerīgi, ne labi.”
Uz Baleta skolu attiecas visi tie paši ierobežojumi, kādi uz citām skolām, bet baleta apguve tomēr ir ļoti specifiska sfēra, vairāk radniecīga profesionālajam sportam, un ilgstoši uzturēt sevi formā, trenējoties divreiz divos kvadrātmetros nav iespējams, uzsver Agnese Andersone.
Viņa arī atzīmē, ka daudzviet citur pasaulē par to ir sapratne, un baletnieki var strādāt ļoti līdzīgi sportistiem: “Ļoti daudzās valstīs visi trenējas, ievērojot, protams, visus drošības pasākumus, bet viss notiek.
Man liekas, ka tik nežēlīgas metodes pret baleta māksliniekiem šobrīd ir tiešām reti kurā valstī. Man, protams, sāp sirds par to, ka šeit mēs tiekam nodalīti absolūti no sporta.
Sportam tomēr tiek prioritātes, viņi var strādāt vismaz kaut kādā formā, bet balets šajā gadījumā ir mākslas veids, un – kā tas ir mākslas veids, tā tas netiek nekam pielīdzināts, un mēs esam pilnīgi pakļauti tādai, es teiktu, daļējai profesijas iznīcībai.”
Baleta skola jau vairākkārt vērsusies ar situācijas skaidrojumu un vēstulēm pie atbildīgajām ministrijām, uzklausīti ar sapratni, bet pagaidām praktiska situācijas risināšana izpalikusi.
Agnese Andersone kā pirmo soli pozitīvā virzienā redz iespēju vismaz vecāko klašu skolēniem ļaut trenēties skolas telpās, jo viņi to spēj darīt jau individuāli, kas ļautu ievērot arī drošību.
Tomēr Baleta skola skatās arī nākotnē – 23. martā skolā tiešsaistes formātā būs atvērto durvju diena. Tajā varēs uzzināt gan par uzņemšanu un iestājeksāmeniem skolā, gan arī par mācību programmām.
