Skatītājiem būs iespēja redzēt divus iestudējumus: Kirila Serebreņņikova un franču režisora Dāvida Bobē kopdarbu "Metamorfozes", kas jau izpelnījies augstu atzinību viesizrādēs Francijā, kā arī Latvijas režisora Vladislava Nastavševa veidoto "Mēdeju", kurā galveno lomu atveido Guna Zariņa. Gogoļa centrs Maskavas kultūras kartē izceļas ar moderniem un neordināriem iestudējumiem.
Izrāde "Metamorfozes" ir Kirila Serebreņņikova kopdarbs ar franču režisoru Dāvidu Bobē. Tās pamatā ir romiešu dzejnieka Ovīdija poēma, kurā viņš interpretējis tradicionālos grieķu mītus - par Dedalu un Ikaru, Orfeju un Eiridīki, Narcisu un Ēho un vēl daudzus citus. Izrādē mīti atklāti mūsdienu kontekstā. To varoņi pie skatītājiem izkāpj no vecām, sadauzītām automašīnām, mašīnu saloniem, motoru pārsegiem un bagāžas nodalījumiem un uzsāk savus stāstus. Brīžiem viņi runā kā kādi aizlaiku varoņi, brīžiem kā pavisam mūsdienīgi cilvēki.
Izrādē dramatiskais teātris cieši savijies ar cirka elementiem, videomākslu, laikmetīgo deju un elektronisko mūziku.
Ovīdija tekstus mūsdienu kontekstam pielāgojis Valērijs Pečeikins, ieviešot arī vienu galveno varoni, kas visus ļoti dažādos mītu sižetus sasaista kopā. Galvenais varonis ir apvainojis dievus, un viņi to sodījuši. Lai atceltu sodu, viņam jāatmin dievu uzdotā mīkla, un šīs mīklas minēšana ir viena no galvenajām izrādes intrigām.
"Mīkla ir ļoti vienkārša. Zevam Olimpā atrodas trīs trauki. Pirmajā traukā glabājas labais taisnīgajiem, otrajā - ļaunais grēciniekiem, bet trešā trauka saturs ir noslēpums. Mūsu varonis izrādes gaitā šo noslēpumu cenšas atminēt. Katrā izrādē šie minējumi var būt atšķirīgi, jo aktieris ļaujas improvizācijai. Taču finālā vienmēr ir tikai viens atminējums, ko es neatklāšu, jo tā ir intriga, kura paskaidro visas izrādes būtību un jēgu," stāsta Valērijs Pečeikins.
Valērijs Pečeikins norāda - ir ļoti interesanti vērot katras izrādes skatītāju reakciju, kad viņi uzzina atminējumu. Bieži vien tas ir apjukums un vilšanās vai arī ļoti stingra pozīcija - viņi nepiekrīt šim atrisinājumam. Dramaturgs pārmetumus par to saņemot arī savā "Facebook" profilā. "Atnāciet un paskatieties, varbūt jūs arī teiksiet - nē, tā nevar būt taisnība!" teic Valērijs Pečeikins.
Izrāde arī pierādot, cik dziļi ietilpīgi un joprojām aktuāli ir Ovīdija pierakstīto antīkie mītu sižeti. "Tā ir izrāde, kurā, tāpat kā Ovīdija grāmatā, ir viss. Tā ir saturiski ļoti bagāta un ietilpīga. Tur ir par mīlestību, nāvi, šausmām, cietsirdību, cerību. Ovīdijs ir aprakstījis teju visus iespējamos cilvēka dvēseles stāvokļus," uzsver Valērijs Pečeikins.
Savā ziņā ar iestudējumu "Metamorfozes" cieši sasaucas arī otra Masakavas Gogoļa centra viesizrāde "Mēdeja". Arī tās sižets nācis no antīkās pasaules, bet režisors Vladislavs Nastavševs to pārcēlis uz abstraktu laiku un telpu, akcentējot pievilta cilvēka postošās atriebības jūtas. Galveno lomu izrādē atveido Guna Zariņa, kuru varēs redzēt pavisam citā izteiksmē, nekā ierasts Jaunā Rīgas teātra iestudējumos.
Guna Zariņa stāsta, ka kopā ar režisoru viņi ilgi meklējuši izrādes formu un māksliniecisko atslēgu: "Tajā gadā, kad mēs sākām strādāt, Latvijā viena sieviete ar diviem bērniem nolēca no tilta. Sievieti izglāba, bērnus neizglāba. Viņa to bija izdarījusi, jo viņu bija pametis vīrs. Kaut kā likās, ka tas tepat viss ir, ka to ir iespējams izstāstīt kaut kādā tādā mūsdienu sadzīves valodā. Bet beigās mēs caur dažādiem līku ločiem nonācām pie tā, ka stāsts tomēr ir jāattīra no jebkā un tam ir jāatdod tā arhetipiskuma jauda. Un rezultātā mēs nonācām pie absolūtas askēzes."
Izrādē "Mēdeja" skan režisora Vladislava Nastavševa paša komponētās oriģināldziemas, viņš ir arī izrādes scenogrāfs un tērpu mākslinieks.
Maskavas Gogoļa centra viesizrādes Latvijas Nacionālajā teātrī būs skatāmas no 16.līdz 20.septembrim.
