Sadaļas Sadaļas

Rezo Gabriadzes piemiņai – kā dzīvot, pajautā viņa «Taurenim»

“Miris Rezo, tas arī viss,” savā “Facebook” lappusē ierakstīja pazīstamā Pēterburgas teātra zinātniece Marina Dmitrevska, grāmatas par dižo gruzīnu brīnumdari autore. Un viss, un nav ko piebilst. Tāpēc ticiet man – rakstīt par izcilā meistara aiziešanu nebiju domājis. Taču zaudējums bija tik svarīgs, ka pārdomāju…

Arī Gabriadzes dzīves laikā visi zināja, ka viņš bija apbrīnojams radītājs, līdzīgs valdniekam Midasam, kuram viss, kam viņš pieskārās, pārvērtās zeltā.

Renesanses cilvēks, labsirdīgs un ar humoru. Droši vien viņam varētu nostādīt līdzās vienīgi Tonino Guerru, kurš bija tikpat “multimediāls” (mākslinieks, scenārists, pasaku teicējs, filozofs), tikai

Gabriadze bija vēl ne tikai filmu “Neskumsti!”, “Mimino”, “Kin-dza-dza”, “Pase”  scenārija autors, bet arī tēlnieks, dramaturgs un režisors.

Turklāt arī režisors viņš bija neparasts – 1981. gadā nodibināja Tbilisi marionešu teātri. Pats radīja lelles un tās iedzīvināja. 1994. gadā savā marionešu teātrī izdomāja “Dziesmu par Volgu”, kuru vēlāk pārdēvēja par “Staļingradas kauju”.

Vai iedomājaties šo kauju marionešu izpildījumā? Esmu pārliecināts, ka tas bija satriecoši. Žēl, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem šo izrādi tā arī neatveda uz Rīgu, lai gan tā jau bija anonsēta, taču kaut kas neizdevās. Tieši tāpat kā Rīgā neredzēja 2004. gada Rezo Gabriadzes izrādi “Aizliegtie Ziemassvētki jeb Ārsts un slimnieks”, kuru viņš radīja Rīgā dzimušajam dižajam baleta māksliniekam Mihailam Barišņikovam Ņujorkā.

“Rezo Gabriadze ir unikāla diapazona mākslinieks,”

par viņu sacīja mazrunīgais Barišņikovs.

Runājot par Rezo Gabriadzi, varētu turpināt un turpināt. No pēdējām atmiņām par viņu – pirms gada viņam piezvanīja draugs, pajautāja, kā klājas. 83 gadus vecais Rezo atbildēja: “Vecums ir liels darbs. Vesela stunda pagāja, kamēr uzvilku elsiņu.” Informācijai – elsiņš ir cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam, kas redzama vestes vai frakas izgriezumā. Varētu šķist – pusminūtes laikā uzvelc un ej, taču…

Lūk, tā. Taču ir lielisks filozofisku īsmetrāžas komēdiju cikls “Ceļš” par ceļa meistaru jautrajiem piedzīvojumiem, kas uzņemts pēc Rezo Gabriadzes scenārija. Galvenās lomas tajā tēlo Baadurs Culadze, nesen no mums aizgājušais Kahi Kavsadze un Givi Berikašvili. Bija gan “Veiksme”, gan “Trīs rubļi”, gan “Derības”, un kas tikai nav bijis – mūžīgais un pasaulīgais, dievišķais un smieklīgais. Bija arī desmit minūšu ”Taurenis”.

Un ko lai tam piebilst?

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Skatuve
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt