Tas nebūs stāsts par dzeršanas postu un aklu mīlestību. Tas būs stāsts par neremdināmām slāpēm. Un slāpstošie šeit ir visi, bez izņēmuma – saka režisors Regnārs Vaivars. Tas ir stāsts par skaisto nelaimē un ciešanās.
Uz skatuves uzburtas kartupeļu vagas, kurās Kristīne ar pītu groziņu rokās un nošmulētu kleitiņu krīt Edgara apskāvienos. Tas notiek tik romantiski īsti, it kā mēs pārceltos uz īstu kartupeļu talku 19. gadsimtā. Taču idille ir tikai viens no neskaitāmiem satura un vizuāliem slāņiem, kas caurvij stāstu.
Jautājot par latvisko identitāti, Regnārs Vaivars uzsver, ka meklējis nepieradinātas un īstas lietas: „Meklēju kaut kādas negaidītas, patiesas, ne suvenīru lietas latviskumā, jo tā latviskā identitāte bieži vien saistās ar tādu tūristiem prezentējamu suvenīru un lellīšu izpratni par latvisko. Es meklēju nepieradinātas lietas, arī mūzikā. Ļoti daudz Kārli [komponistu Kārli Lāci] mudināju, ka var latviešu mūzikā atrast mežonīgas lietas, enerģijas pilnas. Mūzikls ir pilns ar enerģiju, pilns ar mežonīgu skaistumu, sāpīgu romantiku, tomēr ar laimīgiem cilvēkiem. Tas ir gan par tēliem, gan par pašiem aktieriem. To nevar nejust.”
Enerģijas pārpilna ir aktrise Agnese Jēkabsone. Aktrise ar Kristīnes lomu satiekas jau otro reizi, jo ar to uzsāka darbu Liepājas teātrī Rolanda Atkočūna veidotajā izrādē “Ugunī” 2010. gadā. Taču pēc deviņiem gadiem šī būs pavisam cita Kristīne, turklāt jau iegūta milzu vokālā pieredze, dziedot izrādē „Piafa”.
„Man daudzi teica, ka tev taču būs viegli, tev ir “Piafas” pieredze. Es teicu, ka šī būs latiņa augstāk.
Muzikālais materiāls ir ļoti sarežģīts. Lācis tiešām pacenties. Man tas būs kaut kas jauns.
Es dziedāšu savādāk, nekā mani ir dzirdējuši. Jā, ''Piafā'' bija franču valoda, bet muzikāli šis ir grūtākais, ko līdz šim esmu dziedājusi,” stāsta Jēkabsone.
Izaicinājums ir arī Dailes teātra aktierim Gintam Grāvelim Edgara lomā - pirmo reizi uz Liepājas teātra skatuves, turklāt tandēmā ar dziedošo aktrisi Agnesi Jēkabsoni.
„Agnese ir brīnišķīgs cilvēks, šarmanta, skaista, ļoti talantīga. Viņa man liek būt labākam, nekā es varu būt. Partneris pretī - tā vienmēr ir laimes spēle, šoreiz noteikti ir izvilkta pilnā loze. Kā direktors teica, kad es vēl šaubījos, viņš sacīja, ka mums nav neviens, citādi Kristīne, Agnese viņus visus nodziedās no skatuves. Tātad arī man ir dots liels uzticības kredīts. Viņa vienmēr būs augstākajā punktā,” stāsta Grāvelis.
Režisors uzsver, ka pret Blaumaņa radīto izturējies ar lielu pietāti, taču savos meklējumos gājis tālāk: „Cenšoties saprast lietas, kas viņam tur varbūt nav bijušas tik svarīgas pateikt, bet kuras tur ir nojaušamas, vilkt ārā tos slāņus, kuri nav izzīmēti. Ja viņš būtu rakstījis romānu, tad tur noteikti būtu daudz kas no tā, kas būs redzams pirmizrādē.”
Izrādes režisors piebilst, ka centies izvairīties no tiem priekšstatiem, kas ir mūzikls, meklējot veidus, kā atrast jaunas kvalitātes. Liepājas teātrī radītais iestudējums iegūst citu dimensiju. Sākotnēji režisors meklējis cilvēku, kurš radīs tekstu libretam.
„Beigās paliku pats pie sevis, kaut gan kandidāti bija vairāki. Bija dažādi iemesli, kāpēc viņi to nevarēja darīt. Beigās mani pārliecināja, ka jāraksta pašam, jo tad būs vistuvāk tam, ko es gribu. Es meklēju tekstu autoru pēc principa – es negribēju, lai tas izklausās pēc latviešu dzejas un tas nebūtu salkani.
Beigās es sevi pats esmu „piečakarējis”, jo ir romantiskāk, nekā es biju domājis.
Bet ir ļoti daudz vārdu ekspresijas, kas šajā gadījumā ved līdzi mūziku, jo mūzika sekoja vārdam,” stāsta Vaivars.
Iestudējumā piedalīsies 24 aktieri, arī astoņi Liepājas Universitātes aktiermākslas studenti. Ar visiem vairākus mēnešus ir strādājušas vokālās pedagoģes Ieva Dreimane un Ieva Kerēvica. Mūzika izrādē skanēs dzīvā izpildījumā, tās skanējumu nodrošinās seši mūziķi teātra muzikālā vadītāja Normunda Kalniņa vadībā.
