Andris Kalnozols izpelnījās festivāla galveno balvu par iestudējumu "Labākais cilvēks Takhurannā" Dirty Deal Teatro. Izrādē piedalās Ivars Krasts, Lienīte Osipova, Edgars Kaufelds un Jurģis Spulenieks.
Tahkuranna ir mazs ciematiņš Igaunijas dienvidrietumos. Tur ir tikai dažas daudzdzīvokļu mājas, pāris veikaliņi, maza skoliņa, benzīntanks un vecas dārza būdiņas. Tur pēc neveiksmīgi uzsāka svētceļojuma no Tallinas uz Mongoliju nonāk Madis Suvisilds, sevī un Igaunijā apmaldījies students. Viņš vēl nezina, ka pa pēdām seko Olivers Peets, nolēmis uztaisīt pasaulē labāko dokumentālo filmu par savu bērnības draugu.
Festivāla ekspertu komisija (Karina Pētersone, Līga Ulberte, Valda Čakare, Dita Celmiņa) nolēma piešķirt arī īpašas veicināšanas balvas tiem, kas sevi festivālā bija parādījuši īpaši spilgti un neaizmirstami – par izcilu sniegumu tika atzīta aktiera Pētera Galviņa atveidotā loma Jāņa Mūrnieka izrādē "Divi brāļi" (Fausto Paravidīno), horeogrāfes Sintijas Siliņas veidotā izrāde "Il cemento della struttura e dell'accento", Georgija Surkova "Valentīna diena" (Ivans Viripajevs), Inga Gaile par darbiem "Mūsu Silvija debesīs" un Morisa Māterlinka "Aglavena un Selizeta", kā arī Dāvis Auškāps par izrādi "Satisfakcija" (Jevgeņijs Griškovecs).
Teātra kritiķe Līga Ulberte, vērtējot festivāla izrādes, iedalījusi tās trijās grupās.
„Pirmajā grupā es iedalītu Dāvja Auškāpa „Satisfakciju", Reiņa Suhanova "Taureņus", Jāņa Mūrnieka „Divus brāļus" un Georgija Surkova "Valentīna dienu". Visas šīs izrādes raksturo neapšaubāmi nopietns režisoru darbs ar literāro materiālu, kā rezultātā ir panākta arī aktieru uzticēšanās, kas neapšaubāmi ir ārkārtīgi būtiska. Rezultātā rodas psiholoģiski ticams stāsts," atzīst Ulberte, tomēr norādot, ka vēlētos no jaunajiem režisoriem vairāk drosmes.
Teātra zinātniece Valda Čakare īpaši izceļ Paulas Prozorovičas izrādi "Porcelāna dūmi".
„Man ļoti daudzās epizodēs bija tāda sajūta, ka es arī to zinu. Un tieši tā ķermeniskā sajūta manuprāt bija ļoti precīzi atminēta," atzīst Čakare.
„Porcelāna dūmus", Elīnas Martinsones izrādi „Viņa sieva", Ingas Gailes „Aglavenu un Selizetu", kā arī Edgara Niklasona viencēlienu "Valdis" un horeogrāfa Krišjāņa Santa izrādi "Ornaments. Krustu krusti" kritiķe Līga Ulberte sauc par meklējuma izrādēm – studiju darbiem, kuri vēl nav pilnīgi nostrādāti.
Un tad ir trešā grupa, kas man šķiet tā interesantākā. Tur es redzu režisora nospiedumu. Tas mani visvairāk interesē. Pašu režisoru klātbūtnes nospiedumi, kur ir radīts stāsts un izstāstīts interesantā skatuves valodā," atklāj Ulberte.
Pie šīs grupas kritiķe pieskaita Ingas Gailes izrādi "Mūsu Silvija debesīs", Sintijas Siliņas horeogrāfiju "Il cimento della struttura e dell'accento" un Andra Kalnozola izrādi "Labākais cilvēks Takhurannā".
Saņemot no Karinas Pētersones rokām festivāla „Patriarha rudens" galveno balvu –Runča (Pētera Pētersona) petrolejas lampiņu ar īpašu gravīru no viņa personīgās šo 514 gaismas objektu kolekcijas, iestudējuma "Labākais cilvēks Takhurannā" režisors Andris Kalnozols uzsvēra – mums visiem ir paveicies, ka dzīve ir interesantāka par teātri, un pastāstīja gadījumu pirms mēneša, kad kopā ar diviem Kolkas pusbandītiem licis tīklus Baltijas jūrā un izdzīvojis, tiekot pie pāris butēm.
Es nezinu, kā ir iet uz darbu no rīta deviņos un nākt mājās piecos, nobučot sievu un skatīties „Ugunsgrēku", bet man ir dots pieredzēt, atcerēties, pierakstīt un iestudēt. Man ir dots daudz darīt to, kas man patiešām patīk. Man ir baigi paveicies. Paldies," savu pateicības runu noslēdza režisors.
Festivāla organizatori jau sākuši darbu pie nākamā, 2014.gada festivāla, kas iekļauts projekta "Rīga Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014" Force Majeure programmas tematiskajā līnijā Ceļu karte.
