Kultūra

«Spēlmaņu nakts» žūrija: Sezona izcēlās ar lielu oriģinālitāti

Kultūra

Izstāde “Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju”

Rīgas Centrālajā bibliotēkā būs skatāms iestudējums "Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi"

Režisore Kristīne Krūze: Zenta Mauriņa nebija nekāda «raudātāja aubītē»

“Gribu izcelt, ka viņa nebija nekāda “raudātāja aubītē”, bet gan ļoti vitāla un karstasinīga sieviete, citādi viņa nebūtu tik daudz sasniegusi,” tā par rakstniecei un filozofei Zentai Mauriņai veltīto izrādi saka režisore Kristīne Krūze.

Jaunais iestudējums veidots kā kolāža par Zentas Mauriņas mūžu, pieskaroties spilgtākajiem viņas dzīves brīžiem.

Zentas Mauriņas lomu atveido Lauma Balode, pārējās lomās darbojas Kaspars Dumburs un Anna Nele Āboliņa.

Iestudējuma “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi” pirmizrāde skatāma trešdienas vakarā Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

“Tad, kad es izlasīju pirmo daļu no viņas autobiogrāfijas, es pirmo reizi sajutu tādu spēcīgu impulsu kā aktrise, ka es gribu šo lomu nospēlēt,” atzīst izrādes idejas autore – aktrise Lauma Balode. Zentas Mauriņas personībā viņu fascinējušas ārkārtīgi lielās pretrunas:

“Viņā ir milzīgas ciešanas, un viņa no tām nekautrējas, viņa tās arī apraksta. Un otra galējība – milzīgi prieki. Un kā viņa māk priecāties par šo pasauli. Nu, tur ir ko mācīties, un tas ir tik interesanti – atrast tās dažādās krāsas, un tas uzreiz aktierisko izaicinājuma latiņu paceļ tādā ļoti nopietnā starta pozīcijā,” uzskata Balode.

Izrādes materiālu veidoja Rasa Bugavičute-Pēce un Kristīne Krūze, izveidojot esenci no visdažādākajiem pieejamiem avotiem par Zentu Mauriņu, kā arī viņas pašas tekstiem.

Rezultāts ir viņas dzīves situāciju kaleidoskops, kas atklāj viņas unikālo personību, kuras būtiskas šķautnes bija milzīgs garīgs spēks un arī spīts.

“Es domāju, ka tas viennozīmīgi bija viņas raksturs un tāds ļoti liels spīts. Ļoti liela iekšēja sacelšanās pret to, jo skaidrs, ka tajā laikā būt par invalīdu, būt par sievieti invalīdi, nu, tas faktiski bija nāves spriedums. Vienkārši vajadzēja sēdēt mājās un lēnām nomirt. Un tas, ka viņa uzdrīkstējās pret to sacelties un pateikt, nē, es iešu un es sasniegšu, un es dabūšu doktora grādu, un dabūja. Tas ir apbrīnojami. Tas patiešām ir apbrīnojami,” stāsta izrādes režisore Kristīne Krūze.

Par Zentu Mauriņu bieži vien ir priekšstats, ka viņa visu savu dzīvi ieguldīja intelektuālajā darbā un viņai nebija sievietes dzīves, taču tā nav taisnība, un izrādē ieraudzīsim viņu kā ļoti vitālu sievieti.

“Tas likās arī tik interesanti un aizraujoši to izpētīt. Un viņa ir bijusi tik kaislīga sieviete, ka dažā mirklī likās – oi, interesanti… interesanti…” stāsta Lauma Balode.

“Viņa tam laikam atbilstošā romantismā un pieklājībā to visu aprakstīja, bet ja jau tajā laikā un viņa kā sieviete, un vēl būdama ratiņkrēslā, viņa rakstīja tik ļoti kaislīgi, tad es varu tikai iztēloties, kāda bija viņas patiesā dzīve. Un man šķiet, tas ir tik forši!” neslēpj Balode.

Līdzās Laumai Balodei, kura atveido Zentu Mauriņu, izrādē piedalās vēl divi aktieri – Kaspars Dumburs un Anna Nele Āboliņa, kuri iejūtas dažādu rakstnieces laikabiedru lomās.

Attiecībās ar viņiem atklājas Mauriņas pretrunīgais raksturs un dažādība, ko izrādē sevišķi vēlas akcentēt Kristīne Krūze.

“Zenta Mauriņa bija ārkārtīgi enerģētiska, manuprāt, ārkārtīgi jutekliska, ļoti dzīvelīga, karsta sieviete. Viņa nebija tikai tāda “vizbulīte–cietēja”, viņa nekad nebūtu sasniegusi to, ko viņa sasniedza pretējā gadījumā, ja viņa būtu tikai tāda “raudātāja aubītē”.

Viņai bija baigais spēks iekšējais, un man gribas caur tiem tekstiem arī rādīt,” uzsver Kristīne Krūze.

Izrādes iestudēšanas procesā viena no grūtākajām lietām aktrisei bija – par saviem padarīt Zentas Mauriņas tekstus, kas šodien bieži vien izklausās pārāk patētiski un teatrāli. Lai tos labāk sajustu, viņa devās uz Rakstniecības un mūzikas muzeju, kur klausījās rakstnieces balss ierakstus, un tas ļoti palīdzēja atrast pareizo atslēgu.

Kaspars Dumburs izrādē atveido rakstnieku un filozofu Konstantīnu Raudivi, Zentas Mauriņas vīru.  “Šeit man likās ļoti saistoši tas, ka vīrietim, lai viņš varētu stabili eksistēt, ir jāizvēlas, par ko viņš nesīs atbildību savā dzīvē. Un Konstantīns ir ļoti lielisks piemērs – viņš nes atbildību par Zentu un viņa dzīve ir pilna,” savu lomu komentē aktieris.

Teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere norāda uz interesanto faktu, ka pēdējos 3–5 gados cita pēc citas tiek iestudētas izrādes par reāliem Latvijas kultūras cilvēkiem.

“Man liekas ārkārtīgi būtiska mūsu gudrāko, labāko aktieru vēlēšanās padarīt kultūru dzīvu un ļoti uzskatāmu,” atzīst Tišheizere.

“Man ir cerība, ka šis izplatīs Mauriņas slavu Latvijā un tālāk, jo viņa patiešām ir latvju vērtība,” savukārt uzsver pirmizrādes skatītāja no ASV, Ilze Gertnere.

Pēc pirmizrādes Zentas Mauriņas piemiņas istabā Grobiņā nonāks viņas un viņas vīra Konstantīna Raudives vēstules, ko viņi 50.gados adresēja Ilzes Gertneres krustmātei Austrai – Zentas Mauriņas skolniecei.

Iestudējuma “Zenta Mauriņa. Dokumentālie sapņi” pirmizrāde Rīgas Centrālajā bibliotēkā skatāma trešdien. Ir ieceres nākotnē to izrādīt arī Latvijas reģionos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt