Režisore Burāne: Izrāde «Robežas» ļāva aiz sabiedrībā valdošās agresijas un bailēm ieraudzīt otrā siltu cilvēcību

Reizēm liekas, ka latvietis visu laiku dzīvo bailēs, ka viņu tūlīt „apčakarēs” – tā saka režisore Krista Burāne, kura savā jaunākajā dokumentālā teātra projektā "Robežas" šomēnes aicināja skatītājus aizsietām acīm doties pie svešiem cilvēkiem uz Purvciemu. Projekts ļāva aiz šīm bailēm un agresijas ieraudzīt otru cilvēku.

Izklausās biedējoši? Jā, tieši šādu baiļu pārvarēšanai bija domāts projekts „Robežas”. “Mums šī izrāde bija pilsoniskās pretošanās akts, lai pierādītu, ka uzticēšanās ir iespējama un iespējams spert pirmo soli pretī svešiniekam, lai sāktu sarunu, kuras laikā var ieraudzīt ļoti siltu cilvēcību, kas ikdienā pazūd aiz lielās agresijas, bailēm un nevēlēšanās ticēt tam, ka saruna ir iespējama,” stāsta režisore.

Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka izrādes tapšanās laikā guva apstiprinājumu, ka cilvēki baidās un nav gatavi sarunai ar svešinieku. “Lielākā daļa durvju palika slēgtas, cilvēki ir dusmīgi, agresīvi un naidpilni. Bet mēs atradām cilvēkus, kuri ir gatavi sarunai,” saka Burāne.

Šajā projektā viņa arī ieraudzīja, ka cilvēki Latvijā ir ļoti izslāpuši pēc iespējas īstenot savu cilvēcību vienkāršās ikdienišķās darbībās.

Tāpat izrādes tapšanā viņa saskārās ar lielu neuzticēšanos arī māksliniekam, domājot, ka viņš vēlas “iegāzt” cilvēku. “Vai patiešām priekšstats par mākslu un mākslas lomu ir tik biedējošs un, no otras puses, tik vienkāršots un banāls?” 

Viņasprāt, pašlaik vairāk koncentrējamies uz tām lietām, kas uzskatos, vēstures izpratnēs un vērtībās ir atšķirīgs, bet aiz katras atšķirīgās vērtību skalas iespējams atrast vismaz vienu kopīgo punktu un saskatīt cilvēcīgo otrā. “Tas palīdzētu mums tikt galā ar kopīgajām traumām, kas mums visiem ir,” pārliecināta Burāne.

“Mūsu sabiedrība pārdzīvo neveiksmīgas iemīlēšanās pieredzes situāciju, kurā cilvēki ir kādu ļoti mīlējuši, tad sapratuši, ka šī mīlestība netiek realizēta, un viņiem ļoti sāp. Un tad saka: nē, nekad mūžā es vairāk nevienu nemīlēšu,” saka režisore, to skaidrojot ar smagiem vēstures notikumiem un šķelšanos.

2 komentāri
raksturīgi
ir tiem, ja atļauts teikt, māksliniekiem, kuri apkalpo galēji liberālo ideju apkārt nēsātājus, ir dažādu teoriju un pieņēmumu izdomāšana, kam dzīvē nav un nevar būt nekāda pamata. Šīs, ja tā var izteikties, mākslas, pamats ir finansējums no liberālo ideju nesējiem, līdzīgi kā cīņa pret kažokādu lietošanu, kas 99% Latvijas iedzīvotāju finansiāli nav nopērkamas, un tāpēc nav piejamas vispār, un problēma neeksistē. Izdomātas pasaules izdomātas problēmas, ar izdomātiem, jau skaidri zināmiem rezulktātiem, kas ir obligāti jāsagaida. Jūs laikam, kundzīt, brīnaties, kāpēc filmas neskatās? Es nē.
Netipiski draudzīgo cilvēku pārstāv
Paldies par šo neparasto mēģinājumu vairot mūsu rindas!
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti