Uz Ģertrūdes ielas teātra skatuves Andrim Kalnozolam šī ir pirmā izrāde, un tajā viņš transformējis pats savas pieredzes stāstu. 2015.gada vasarā radošos klejojumos pa Sicīlju uz ceļa viņu aplaupījis vecs itāliešu opis, notriecot ar auto un aizlaižoties ar visām mantām un dokumentiem.
"Uz to brīdi bija pazudusi identitātes sajūta…īsti nevienam neko nenozīmēja Andris Kalnozols. Man nebija nekādu dokumentu, es neko nesapratu, un vēl mazāk citi saprata mani, jo tur, Sicīlijā, ar angļu valodu ir problēma, un tad šī luga ir par komunikācijas absurdu, kad viena pasaule ir teju zudusi, otra pasaule vēl nav radusies, ir kaut kāds starpposms, tad ir vērts sākt dialogu, dialogu ar sevi, dialogu ar otru un dialogu ar dabas spēkiem," stāsta režisors Andris Kalnozols.
Izrādē Etnas pakājē iestrēgušais varonis lietuviešu žurnālists Deimants, ko atveido Edgars Samītis, nokļūst Džuzepes un viņa māsas Marijas Terēzes aprūpē, kas uzmana vēja ģeneratorus un pamanās apjukušajā ceļiniekā iemīlēties.
"Vēlme mīlēt vada manu varoni, un tā mīlestība viņas dabu ir pamodinājusi, jā, kā vulkāns!" saka Marijas Terēzes lomas atveidotāja Jana Ļisova. "Valoda nav galvenais saziņas līdzeklis, kad cilvēki vēlas saprasties, un tas notiek neverbāli, var nerunāt vienā valodā un saprasties, un var runāt vienā valodā un nesaprasties. Man šķiet, tas ir ļoti par mums un ļoti aktuāli un paradoksāli."
