Lugā darbojas Viņš un Viņa, nevis personāži ar konkrētiem vārdiem, tādējādi lugas autore it kā norāda, ka stāsts savā ziņā ir par ļoti tipiskām vīrieša un sievietes attiecībām, kad tās nonākušas strupceļā.
Šajā stāstā pāris piedzīvojis kādu ļoti smagu zaudējumu, kas viņus izšķīris, bet, kā teica Ģirts Ķesteris, kurš izrādē atveido Viņu, – jebkurš zaudējums mūs var kaut kādā veidā izšķirt: “Arī zaudētās ilūzijas, zaudētās cerības, zaudētais sapnis par to, kāda varētu būt mūsu kopdzīve. Kādu dienu šis sapnis pazūd. Un tad, paskatoties no šāda aspekta, mēs ļoti tipiski mēģinām risināt šādas attiecības. Jo normālas ģimenes – nav tipiskas ģimenes.
Tipiskas ģimenes ir tās, kur tiešām kaut kas uzvirmo ik pa brīdim.
Cilvēkam tas ir dots arī no Vertikāles – risināt šo savu attiecību mudžekli. Citam vairāk, citam mazāk.
Scenāriji ir unikāli, bet šajā gadījumā arī universāli”.
Viņš un Viņa satiekas pēc deviņiem gariem gadiem. Līdzās attiecību spriedzei viņos mājo visdažādāko sajūtu kokteilis. Savulaik attiecības izārdījis ļoti sāpīgs zaudējums viņu ģimenē, nu viņi atkal ir gatavi meklēt ceļu viens pie otra, taču tik grūti ir nolikt pagātni malā, izbeigt jau par destruktīvām kļuvušās ciešanas, provokācijas un manipulācijas vienam ar otru.
Rēzija Kalniņa izrādē daudz runājusi arī caur dažādiem simboliem, un viens no zīmīgākajiem scenogrāfijas elementiem ir akmeņi: “Kas ir tie akmeņi, ko mēs nesam sevī?
Ir ļoti skaists teiciens – kad akmens novēlies no sirds, uz tā var pasēdēt.
Respektīvi, kas ir tas, ko mēs sacietinām, iecietināt, sapresējam sevī?
Kāpēc mēs nespējam to gadiem ilgo aizvainojumu izlaist kā smiltis caur pirkstiem, lai no tā atbrīvotos un mūsu iekšējā pasaule kļūtu auglīga, lai no tās sāktu izveidoties kaut kas jauns.
Bet mēs krājam kastītēs un plauktiņos tos akmeņus un nespējam izbērt, un tad, kad mēs izberam kaut vai trīs no sevis, tad tas ir milzīgs troksnis pasaulē.”
Lugas tēma nav ērta, tā izjauc komforta zonu, bet skaistais ir tas, ka lugas varoņiem tomēr beigu beigās izdodas patiesi satikties.
“Kas šajā lugā ir skaisti un kā nav dzīvē, ka vīrietis ir tas, kurš izved to sievieti tomēr ārā, būdams ārkārtīgi pacietīgs,” stāstīja režisore. “Viņš tomēr viņu izved ārā no “mirušo ielas”. Ar maigumu, pacietību viņš viņu izved.”
Kā Ģirta Ķestera partneri Rēzija Kalniņa Viņas lomai aicinājusi Inesi Kučinsku no Liepājas teātra. “Nezinu nevienu citu aktrisi, kas varētu tik trausli, tik caurspīdīgi izdzīvot un izelpot šo tēlu,” skaidroja režisore.
Ģirts Ķesteris par sadarbību ar Inesi Kučinsku ir ļoti gandarīts, arī, viņaprāt, Inese kā radīta šai lomai.
“Skaties, kā viņa mums paiet garām – seksīgi…!” komentēja aktieris. “Viņa ir ļoti sievišķīga, ārkārtīgi piestāv šai varonei viņas nepārtrauktā uzbudinātība, ko principā nevar normāli paciest neviens vīrietis, to es skaidri zinu. Tur ir limits, cik mēs to varam izturēt, tā tas notiek”.
Rēzijas Kalniņas iestudētās nīderlandiešu autores Lotes Fēkemansas lugas “Inde” pirmizrāde skatāma ceturtdien, 31.jūnijā, Dailes teātra Kamerzālē.