Dailes teātra jaunais iestudējums “Sapņotāji” ir robežu nojaukšana un uzdrīkstēšanās runāt par cilvēku dažādo esību šajā pasaulē. 1968. gada Parīzē gaisā virmo satraucošas idejas par sociālo un politisko atjaunošanos.
“Jautājums, es domāju, šobrīd ir par to, vai pieņemt citādo. Teiksim, Latvijā mēs joprojām dzīvojam diezgan agresīvi pret citādo,” izrādes kopējo toni raksturo aktieris Mārtiņš Upenieks, kurš iejuties Metjū lomā.
Savukārt režisore Laura Groza-Ķibere raksturo savu ieceri: “Es vēlētos atbildīgāku sabiedrību, atbildīgāku indivīdu, jo sabiedrību jau veido indivīdi, kas paši sevi kopj, attīsta un izglīto, un pārvērtē, un aizvien vairāk rūpējas par to, lai nospraustu sev ideālus. Un vēlāk jau tas varbūt tiešām spēj izmainīt lielāku sabiedrības daļu.”
Amerikāņu students Metjū ieradies Francijā, lai studētu. Dvīņi Izabella un Teo aicina amerikāņu studentu dzīvot pie sevis, jo viņu vecāki uz mēnesi devušies prom. Trijotne izbauda bohēmu, kurā ir arī kailums un sekss. Viņi visi izdzīvo spilgtākos mirkļus no franču klasiskā kino.
“Mani galīgi neinteresē seksualitāte kā vienkārši tāds izaicinošs elements, mani drīzāk interesē seksualitātes tēma kā iespēja sevi realizēt kā pilntiesīgu cilvēku un seksuālu būtni,” komentē režisore.
Mārtiņš Upenieks uzskata, ka galvenā problēma ir vientulība, bailes būt vienam un nepieņemtam, un negribētam. Viņam piekrīt arī Anta Aizupe, kas izrādē atveido Izabellu: “Tas ir tas, kas ir ne tikai Mārtiņa varonim, bet mums visiem trīs. Mēs ar brāli jau esam kopā, bet tik un tā ir iekšēja vajadzība būt mīlētiem, pazītiem un atzītiem.”
Režisore pati tulkojusi un dramatizējusi Adēra “Sapņotājus”, scenogrāfiju veidojusi “-8”, kostīmus – Ilze Vītoliņa, bet gaismu mākslinieks ir Jānis Sniķeris. Iestudējuma “Sapņotāji” pirmizrāde 29.novembrī Dailes teātra Mazajā zālē.
