Dažādas pieredzes uz skatuves piedzīvo arī jaunā Liepājas aktiera kursa studente Kintija Stūre, kurai tā ir debija uz lielās skatuves, un pieredzējušais aktieris Egons Dombrovskis.
Roberto Zuko tēls, kurā iejūtas aktieris Egons Dombrovskis, atklāsies ar vizuālo zīmju palīdzību. Režisore Laura Groza-Ķibere izvēlējusies performanci, kas ļauj izstāstīt stāstu. Tieši performances izmantošana padara šo izrādi par jaunu pieredzi arī aktierim Egonam Dombrovskim.
“Pirmā sastapšanās ar performanci. Nezinu, kad pēdējo reizi biju taisījis etīdes. Performance ir pilnīgi kaut kas cits. Mums ir video mākslinieks, kurš pats ir taisījis performances, un viņš mani ievadīja šajā mākslas nozarē, kas man likās ārkārtīgi ļoti interesantai. Ir divējādas sajūtas. Ārkārtīgi interesanti un tajā pašā laikā biedējoši, jo tu nezini, kas uz ko ved,” atklāj Dombrovskis.
Šķietami askētiskais skatuves iekārtojums rada papildu efektu izrādes tapšanā, kur sīkas detaļas ar kino fragmentu izmantošanu rada papildus plakni sajūtām, ko sniedz teātris. Uz skatuves rāda melnbaltus video fragmentus un notiek gluži kā izrāde izrādē, slepkava žņaudz miesīgu māti, bet aktieri, turpat sēžot skatuves priekšplānā, aplaudē, tā mazinot reālo šausmu klātbūtni.
Kas ir Roberto Zuko? Cietumnieks vai slepenais aģents? Mīlētājs vai izvarotājs? Vai stāsts ir par sērijveida slepkavu vai tomēr ko citu, savu versiju pauž aktieris Egons Dombrovskis, uzsverot visas radošās komandas devumu izrādes tapšanā.
“Vizuāli ļoti skaista izrāde, Mārtiņš Vilkārsis un visa radošā grupa ir padomājusi par citādāku izrādes “iepakojumu”. Autors, es nezinu, kā viņš to ir uzrakstījis, ārkārtīgi sarežģīti un poētiski, bet mums tā vairāk ir performance, nevis biogrāfisks stāsts par slepkavu. Drīzāk
stāsts ir adaptēts, lai parādītu radošā cilvēka mākslas gājumu, kā būtu, ja būtu, cik tālu var iet uz skatuves, kas var notikt, kad sevi sadedzina, kad pārkāpj robežu.
Slepkavība jau pati par sevi ir liels zīmogs, tāpēc labi, ka skatāmies uz to ar performances palīdzību,” saka Dombrovskis.
Jaunajai aktrisei Kintijai Stūrei tā ir debija uz lielās skatuves, šobrīd viņa mācās Liepājas teātra aktieru 2. kursā.
“Režisore vienā no mēģinājumiem man teica, ja es turpināšu domāt, ka man nesanāks, tad arī nesanāks. Pēc šiem vārdiem es sāku citādāk domāt, nevis, ka man nesanāk, bet par to, ko es daru. Ar Egonu ir fantastiski strādāt, jo viņš ļoti palīdz, partneris, kurš nedomā tikai par sevi, bet rūpējas arī par mani,” atklāj jaunā aktrise.
Egons Dombrovskis uzsver, ka jaunu aktieru ienākšana teātrī rada neparedzamības sajūtu, jo nezini, ko no partnera vari sagaidīt. Jaunajai aktrisei tā vienlaikus ir ielaušanās lielajā teātra pasaulē un stāsts par viņas varoni, skuķi, kura alkst pēc brīvības.
“Dzīvoju apstākļos, kuros mani no visām pusēm sargā, par mani rūpējas, par daudz rūpējas. Nelaiž laukā no mājas. Ir sagadījies tā, ka tieku ārā no sava krātiņa. Ieraugu lielo pasauli un satieku Roberto Zuko. Tas ir liels notikums, cita pasaule, piedzīvojums, tā ir mīlestība no pirmā skatiena. Tas ir kaut kas prātam nepatverams Tās, iespējams, ir durvis uz ārpasauli, brīvību, pēc kuras tik ļoti alkstu,” savas lomas tēlu raksturo aktrise.
Izrādē “Roberto Zuko” strādājusi kostīmu māksliniece no Lietuvas Jolanta Rimkute, kā arī gaismu mākslinieks Jānis Sniķers. Lugu no franču valodas tulkojusi Irēna Auziņa. Izrādei ir vecuma ierobežojums.
