Izrādes režisors Valters Sīlis un dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce ir īsti domubiedri teātra pasaulē un kopā radījuši lieliskus iestudējumus. Jaunā iestudējuma tēma – par puiku, kurš ir vienīgais redzīgais neredzīgo pasaulē, aizskar līdz kaulam arī izrādes aktierus.
“Šajā stāstā par diviem neredzīgiem vecākiem un redzīgu bērnu iespējams izstāstīt tās ikdienas drāmas, kas ir katrā ģimenē. Viņas pēkšņi iegūst lielāku svaru. Mazas lietiņas, kas ir mazi, kaitinoši sīkumi, šeit iegūst citu svaru,” stāsta izrādes režisors Valters Sīlis.
Jēkaba dzīve ir viens vienīgs pienākums pret neredzīgajiem. Bet ir taču arī viņa paša personīgā dzīve. Dramaturģe arī atklājusi, kas darbā ielikts daudz no viņas tuvo cilvēku dzīvēm.
“Viņam pašam atbildības nasta ir milzīga, jo viņš saprot, ko viņš saviem vecākiem atņem ar to, ka viņš aiziet prom no ģimenes – ka viņš aiziet savā dzīvē, normāli, nevis kādu speciāli pamet,” par izrādes varoņu attiecībām stāsta aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa.
Kā nospēlēt neredzīgu cilvēku? Tas ir grūti, neslēpj aktieri, kuri scenogrāfes Ievas Kauliņas radīto skatuves telpu pārvalda ar aizvērtām acīm tik pat labi, kā neredzīgie savu dzīvokli. Izrāde veidota ar skaņas efektiem, kurus rada paši aktieri. Katra kustība jau ir skaņa, pastiprināta caur mikrofonu.
“Izrādē aiztaisot acis, ir drusciņ bail, bet atveras pilnīgi cita pasaule,” stāsta aktieris Ainārs Ančevskis.
“Tu tiešām daudz izkāpinātāk visas skaņas dzirdi, tu pievērs uzmanību tādām lietām, kas ar atvērtām acīm nešķiet būtiskas.”
