Politika – tie esam mēs. Valters Sīlis Nacionālajā teātrī iestudējis «Perfektā teikuma nāvi»

9. oktobrī Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē gaidāma pirmizrāde Reina Rauda drāmai “Perfektā teikuma nāve” Valtera Sīļa režijā, informēja teātra pārstāvji.

Igauņu rakstnieka darbs veltīts laikam, kas arī Latvijā bija īpašs – Trešās atmodas gadiem 80. gadu beigās, kad, kā teikts izrādes pietiekumā, “Padomju Savienība juka pa vīlēm, parādījās iespēja brīvi domāt un brīvi rīkoties, cilvēki dzīvoja eiforijā metru virs zemes, jo ik pa laikam viņi tika pulcēti manifestācijās, stāvēja plecu pie pleca un beidzot sajutās drosmīgi. Tomēr joprojām bija modras acis pelēkās civildrēbēs, kas brīvības tīkotājiem rūpīgi sekoja līdzi.

Šis stāsts par šo laiku savedīs kopā divus jaunus cilvēkus – igauņu meiteni Mārju un krievu puisi Aleksu – un arī izšķirs.

Bet – viņi būs uzzinājuši, kāds ir perfektākais teikums pasaulē.”

Dramatizējuma autore un Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja Ieva Struka par iestudējumu stāsta: “Pandēmijas ēnā klusāk, nekā domāts, pagāja barikāžu trīsdesmitgade janvārī, tikpat klusi – 30 gadi kopš augusta puča, kad sabruka PSRS un Baltijas valstis atguva savu neatkarību de facto. Par to, kā šie un citi lielie notikumi ietekmēja jauniešu dzīves četros vētrainos gados, igauņu rakstnieks Reins Rauds ir sarakstījis romānu “Perfektā teikuma nāve”, bet Valters Sīlis – iestudējis izrādi. Izrādi, kas adresēta divu grupu, divu paaudžu skatītājiem. Pirmajiem, kas to visu piedzīvoja un kurus izrāde aizvedīs atpakaļ viņu jaunībā, lai varētu māt ar galvu un teikt, – jā, nu tā tas patiešām bija, redz, kā mēs pratām izdarīt pareizās izvēles un atgūt brīvību.

Bet otrā auditorija ir šodienas jaunieši, lai viņi uz teātra skatuves ieraudzītu, ka politika – tie esam mēs.

Pat valsts iekārtas maiņa ir atkarīga no mums. Vecā sistēma sabrūkot paguva “sačakarēt” daža laba cilvēka dzīvi un pirmo mīlestību. Dramatizējumu veidojot, pēc režisora lūguma centāmies precīzi iejusties autora intonācijā un viegli ironiskajā skatījumā uz savu un savu draugu jaunības piedzīvojumiem. Un tomēr ne velti šo revolūciju sauc par dziedošo – tas ir laiks, kad visi kļuva par māksliniekiem, jo pārvietojās dažus centimetrus virs zemes, plecu pie pleca gāja, darbojās, domāja un, protams, dziedāja, jo apzinājās, ka šeit un tagad top lielā vēsture. Un tapa jau arī.”

Izrādē spēlē Juris Hiršs, Kaspars Aniņš, Madara Reijere, Matīss Budovskis vai Raimonds Celms, Igors Šelegovskis, Egils Melbārdis, Kārlis Reijers, Evija krūze, Jānis Kronis un citi. Režisora Valtera Sīļa radošajā komandā arī scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, dramaturģe Ieva Struka, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt