Kultūras ziņas

Kas ir Latvijas etnoprodukti?

Kultūras ziņas

Radošais nemiers rokdarbos

Platona filozofija un dzīres uz JRT skatuves

Platona filozofija un dzīres uz JRT skatuves

Jaunais Rīgas teātris (JRT) atkal cenšas pārsteigt skatītājus, šoreiz uz skatuves galveno lomu atvēlot filozofijai, vārdu un domu plašumiem. Senās Grieķijas filozofa Platona "Dzīres" JRT uzticējis iestudēt filozofam, bet režijā absolūtam debitantam Uldim Tīronam. Viņš kopā ar scenogrāfi Moniku Pormali un aktieriem radījis sengrieķu traģikomisko atmosfēru izrādē "Mielasts".

Pirmoreiz Latvijā skatuvisko dzīvi sākuši dzīvot Platona dialoga "Dzīres" teksti JRT izrādē "Mielasts" Ulda Tīrona versijā, kas ir filozofa debija režijā. "Platons dod iespējas izteikties ne tikai īpaši gudriem cilvēkiem, bet arī vieglprātīgiem un ne pārāk gudriem, un tas ir viņa lielums, nevis manējais, līdz ar to man ir patīkami, ka man šāda iespēja ir bijusi," saka Tīrons.

"Mielasta" darbība notiek 416.gadā pirms mūsu ēras, kad draugu pulciņš satiekas uz dzīrēm pie Agatona un ar sarunām par mīlestību, erotu un skaisto svin viņa uzvaru teātra festivālā. Skatītāji var tikai minēt, kāpēc Kaspara Znotiņa varonis Agatons ir tik līdzīgs "Eirovīzijas" uzvarētājai Končitai.

"Specifika atšķiras tajā, ka vairāk jāstrādā ar biezākiem triepieniem glezniecības valodā, ka mēs varam neiet sīkajā, psiholoģiskajās attiecībās, bet vairāk ir kustības, plašas, lielas, kā vecais Smiļģa teātris, kur tu dod telpu, vairāk filozofisko," norāda Kaspars Znotiņš.

Staigāšana pa naža asmeni starp traģisko un komisko, patiesību un meliem, izlikšanos un atklātību ir tas, kāpēc aktieriem vispār patīk atrasties uz skatuves. Tas sasaucas ar Platona domu, ka traģēdija ir tā pati komēdija, un mūsdienu cilvēkam patīk uz pasauli raudzīties caur ironiju.

"Nākot uz izrādi, nav obligāti jāzina Platons. Režisors un kolektīvs pastrādājuši, lai to varētu saprast bez priekšzināšanām. Šī ir ļoti patiesa, dziļa izrāde, var nākt skatīties politiķi, gan esošie, gan topošie, domāt par to, kā steidzīgi varu nodot filozofiem, jo Platons beigu beigās uzskata, ka varai jāpieder filozofiem," vērtē filozofs, izrādes skatītājs Kaspars Rolšteins.

Skatuves ietērpu veidojusi scenogrāfe Monika Pormale, atzīstot, ka no pirmās dienas visa radošā grupa klupdama krizdama mēģinājusi pietuvoties Platona tekstu būtībai un skatuviskajam veidolam. "Tā ir darbība, kas notiek slēgtā vāzē, kuras augšējā daļa var tikt uzskatīta par upuri dzimstošajam auglim, kas var būt vēja zieds, gudra doma vai kaut kas cits," saka Uldis Tīrons. "Nekā lieka un nekas savādāk - tas ir skaidrs, un pārliecība - nekas cits nevarēja būt, kā tagad uz skatuves," norāda Monika Pormale. "Redz to, ko redz, kāds vabrūt Dziesmu svētku estrādi, kāds vāzi vai skaistuma kāpnes, amfiteātri bez šaubām - tas ir katram pēc viņa patikas," papildina Tīrons.

Platona oriģināltekstā palīdzējis orientēties tulkotājs un filozofs Edgars Narkēvičs: "No paša sākuma līdz beigām šī ir interpretācija, ļoti tuvs tulkojums, šī ir interpetācija, Uldis ir Platona līdzautors. Te ir divi autori, pārsvarā tas ir Ulda Tīrona skatījums uz Platona "Dzīrēm". Platons ir antīkās kultūras spilgts pārstāvis, kad vārds, runa ir nozīmīgi, un cik daudz no tā var pārnest uz mūsdienu Latviju, uz teātra situāciju. Tas ir interesants eksperiments un brīnišķīga pieredze, varbūt skatītāji sāks lasīt Platonu, kas īstenība ir Rietumu un arī latviešu, Latvijas kultūras pamats."

Kā vēstīts, iestudējumā piedalās aktieri Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš, Jevgēnijs Isajevs, Andis Strods, Varis Piņķis un Guna Zariņa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti