Gogoļa centrs Maskavā, ko vada Serebreņņikovs, ir savdabīga mākslas teritorija, ko režisors radījis kā jaunu telpu teātrim, kino un mūzikai.
„Es neticu valstu apvienojošām draudzīgajām attiecībām. Valstis nevar draudzēties, to var cilvēki.
Attiecības starp valstīm galvenokārt tiek veidotas, pamatojoties uz cilvēku attiecībām. Iespējams, arī “perestroika” pie mums sākās ar Gorbačova pozitīvām attiecībām ar Tečeri…Tieši attiecības, manuprāt, ir visvērtīgākās un vissvarīgākās,” uzsvēra režisors.
Vairāku gadu sadarbība ar Latvijas teātra pasauli Serebreņņikovam vainagojusies ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Cicerona balvas piešķiršanu par meistarību komunikācijā ar dažādu valstu sabiedrībām. Balvu režisors saņems 16.novembrī.
„Biju satriekts un neko nesapratu, apzinoties, ka tā ir liela atbildība. Man rīt kaut kāda runa ir jāsacer, bet vēl nezinu, ko es teikšu. Šodien laikam naktī kaut kas ir jāuzraksta.
Tā ir man pirmā prēmija, kas nav saistīta ar profesiju. Ļoti uztraukšos, un man tas ir pilnībā negaidīti!” atzina Serebreņņikovs.
Janvārī režisors atgriezīsies Latvijā, lai sāktu darbu pie mūsdienu lietuviešu dramaturga Marjusa Ivaškeviča lugas “Tuvā pilsēta”. Iestudējuma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī iecerēta marta sākumā.
