“Trīs māsas” ir viena no visvairāk iestudētajām Antona Čehova lugām. Katra jauna interpretācija ir intriģējoša. Vladislavs Nastavševs pats “Trīs māsas” iestudē otrreiz, šoreiz izmantojot melnbaltās fotogrāfijas estētiku. Kāds ūsains kungs visu izrādes laiku no lielformāta attēla skatuves dziļumā noraugās uz publiku un aktieriem.
“Ļoti gribētos, lai būtu tēvs. Tā vēlme pēc tēva ir gan salda, gan… Un to var gan kā tēvs ģimenē, gan tēvs kā Dievs, bet tā vēlme pēc tēva ir ļoti klātesoša vismaz man,” norādīja Vladislavs Nastavševs.
Aktieri runā gandrīz čukstus, visu Čehova psiholoģiju izspēlējot intonācijās. Izrādei sapulcināts spilgts Latvijas teātru aktieru ansamblis
Izsmalcinātajam darbam ar formu pievienots arī filigrāns darbs ar Čehova tekstu, neīsinot lugā ne vārdu. Dialogi no skatuves skan gan krieviski, gan latviski, ar subtitriem abās valodās.
“Tas ir vēl viens slānis šim iestudējumam.
Paskatieties, kas tad ir tie latvieši un kas ir tie krievi, un kāpēc tā rīvēšanās notiek joprojām,”
skaidroja Nastavševs.
Kostīmu stils uzskatāmi iezīmē laikmeta maiņu. Tas ir Čehovs visiem laikiem, koķetējot arī ar mūsdienu tehnoloģijām.
“Ļoti sensitīva, ļoti smalka enerģija, ar to tā izrāde ir brīnišķīga un tajā paša laikā diezgan sarežģīta,” uzskata aktrise Dana Bjorka.
Pirmos “bravo” publika veltīja ansamblim jau ģenerālmēģinājuma laikā.
