Runājot par materiāla saturisko ievirzi, Jānis Skutelis teic - par ko lai runā laikā, kad politikā cilvēks bijis vissvarīgākais, bet tagad laiks pārmaiņām, neskatoties uz to, ka nav skaidrs, kas īsti nav un uz ko vajag mainīt.
Jānis Skutelis atklāj - komēdiju rakstīšana ir veids, kā viņš uztver pasauli, visos procesos viņš cenšas saskatīt smieklīgo. "Tā ir pirmā lieta, ko es tur ieraugu - kā es no tā varētu uztaisīt komēdiju," saka Skutelis.
"Viens piemērs - cilvēki viens otram mirkšķina uz ceļa, brīdinot par to, ka varētu policija stāvēt. Tā ir absolūti normāla prakse un mēs par to pat nedomājam, ko tas nozīmē. Bet, ja iedziļinās, tā ir diezgan komiska, tāpēc ka tas, ko mēs darām - mēs piesedzam potenciālos likuma pārkāpējus, tātad mēs esam par to, ka cilvēki pārkāpj likumu un mēs negribam, ka policisti viņus noķer. Savukārt policistiem algu maksājam mēs no nodokļu maksātāju naudas. Tātad mēs apmaksājam cilvēkus, kas potenciāli varētu noķert tos, kas pārkāpj likumu, bet īstenībā mēs piesedzam tos, kas pārkāpj likumus, lai tie, kam mēs maksājam naudu, lai viņi dara savu darbu, - lai viņi to nedara," pretrunas skaidro Jānis Skutelis.
Izrādē tiek apskatītas daudzas un dažādas tēmas - māksla, politika, savstarpējās attiecības. Jānis Skutelis runā arī par to, kā viņš pats redz pasauli un kā, iespējams, pasaule redz viņu.
"Visu, ko es stāstu, var uztvert kā vienkāršus jokus, var vienkārši izklaidēties, kāds arī ir vakara galvenais uzdevums. Bet var arī tajos jokos ko pameklēt. Kā mēs zinām, katrā jokā, lai tas būtu smieklīgs un lai tas darbotos, vajag šādu tādu daļu patiesības. Ja kāds vēlas, tā izrāde var būt par kaut ko konkrētu, tieši viņam ar kaut ko personiski saistīta vai arī ne par ko. Man primārā lieta - lai cilvēki smejas zālē, ko viņi sev paņems bez smiekliem - tas jau katra paša ziņā," norāda Skutelis
Jānis Skutelis novembri sauc par zelta mēnesi un pauž prieku par to, ka pēdējos gados latvieši naskāk svin valsts svētkus.
"Man prieks, ka pēdējos gados ir aktualizējies 18.novembris. Man liekas forši atgādināt, kas mēs esam, par ko mēs esam lepni, par ko mēs esam priecīgi. Sajūta ir diezgan pacilājoša, kad redzi daudzus Latvijas karodziņus, cilvēki kļūst pašapzinīgāki un priecīgāki. Ja tā globāli paskatās, tā tiešām ir maza vieta uz zemeslodes. Ja mēs paši sevī pašlepnumu un prieku par sevi nekultivēsim, neviens jau cits to nedarīs," teic Jānis Skutelis.
