“No rīta piedzimu, atvainojiet, pamodos, un sapratu – ir jāiestudē Raiņa “Zelta zirgs”, nelielo pārteikšanās vārdspēli par piedzimšanu un reizē pamošanos režisors, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Reinis Suhanovs acumirklī pārvērš par zīmīgu simbolu.
Ar izrādi “Antiņš. Zelts. Kalns” Nacionālā teātra 100. sezona tiek atklāta LMT Jaunajā zālē, vienlaikus aizsākot vienoto četru izrāžu ciklu, kas konceptuāli veidos visas sezonas jauniestudējumu repertuāru šajā kamerspēles un joprojām arī drosmīgi eksperimentālajā zālē, informēja Nacionālā teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēvica.
Katrā no šī cikla izrādēm dominēs viens no teātra izteiksmes līdzekļiem – kustība, skaņa, vārds, bet cikla pirmajā uzvedumā – “Antiņš. Zelts. Kalns” – vizuālie izteiksmes līdzekļi: scenogrāfija, kostīmi un grims, ko izceļ gaismu partitūra un trāpīgi papildina video projekcijas. Tomēr cikla idejas autors Reinis Suhanovs uzsver – par spīti konceptuālajam uzstādījumam, visu gaidāmo izrāžu centrā spēcīgākais un valdošais elements tomēr allaž paliks aktieris. Tieši tāpat paša Reiņa Suhanova radītā iestudējuma kodols ir Raiņa lugas teksts, no kura izrādes veidotāji nav atkāpušies, tieši otrādi – centušies analizēt un atkodēt īpaši precīzi, iespējams, aizstājot vairāk nekā 100 gados iesakņojušos priekšstatus par to, kā uz skatuves būtu jāizskatās šai Raiņa pasakai, ar jauniem, brīžiem mazliet trakiem, bet allaž ļoti tēlainiem, asprātīgiem, turklāt loģiskiem vizuāliem tēliem.
“Antiņš ir tas pats varonis, cilvēks – es vai jebkurš cits. Zelts ir mana vēlme, cerība, sapņi, bet ir nepieciešams vēl kalns – mērķis,”
par izrādi saka Suhanovs
Režisoram Reinim Suhanovam neviena detaļa un aktiera veidols nav tāpat vien. Jēgu un savu vizuālo valodu Suhanovs burtiski nolasa kā gleznu. Izrādās, Raiņa varoņi ir tādi paši ļaudis kā mums līdzās.
“Antiņš, man liekas, ka ir tas mazais “ko nu es”, ļoti jūtīga būtne,” uzskata aktieris Uldis Siliņš. “Man liekas, katrā cilvēkā ir tā mazā, jūtīgā būtne – kā mēs uztveram pasauli: labi un skaisti, un tas taču ir tik labi un kā jūs varat tā darīt.”
Visgrūtākā ir cīņa ar sevi – kā būt opozīcijā savam slinkumam un nevarībai. Lielās valstiskās idejas īstenojas vien tad, ja zeltu atrod savā kodolā, ir pārliecināts Reinis Suhanovs: “Svarīgākais ir iekšējais tautas zelts. No tā var attīstīties tālāk.”
Muzikālo noformējumu izrādei veidojis Jēkabs Nīmanis, videomākslinieks ir Toms Zeļģis, gaismu māksliniece – Lienīte Slišāne.
