Līdz gadumijai ar papildu dotācijām teātri pabalstīs dome, bet tā nākotne varētu būt zināma pēc tam, kad ar kādiem secinājumiem klajā nāks īpaša darba grupa, kas spriež par visu reģionālo teātru tālāko statusu.
Jautājums par Liepājas teātra juridiskā statusa maiņu tika aktualizēts laikā, kad teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība nevarēja saņemt valsts atbalstu par Covid-19 dēļ radītajiem zaudējumiem. Sarunas ar kultūras ministru Nauri Puntuli bija plānotas jau pagājušajā mēnesī, bet ar Liepājas mēru Jāni Vilnīti ministrs tikās tikai 7. oktobrī. Turklāt uz pusstundu ilgu sarunu.
“Īstermiņā es joprojām pastāvu uz to, ka šobrīd, kamēr teātris ir pašvaldības īpašums, šo jautājumu nokārtot šā gada kontekstā ir pašvaldības goda jautājums.
Savukārt, runājot par ilgtermiņu, tas nevar nebūt Kultūras ministrijas jautājums, ja mēs runājam par teātri un tā valstisko nozīmi,” norādīja Puntulis.
Taču ministrs runāja tikai par jau iepriekš pausto, proti, ka veidos darba grupu, lai izstrādātu Liepājas teātra nākotnes attīstības scenārijus. Darba grupa sanākt varētu nākamnedēļ un spriest arī par citu pašvaldību kultūras iestādēm, bet strādāšot lēni, lai nepieņemtu kādus sasteigtus lēmumus.
Vai Liepājas teātri atkal varētu pārņemt valsts? Ministrs sacīja: “Tā ir tikai viena no versijām.
Bet es vēlos uzsvērt, ka valsts sasaistei ar Liepājas teātri noteikti ir jābūt, ja runājam par šī teātra nozīmi mūsu valsts kultūrtelpā un tiem uzdevumiem, ko mēs kā valsts sagaidām no profesionāla teātra.”
Par sava teātra nākotni līdzīgi izvairīgi pašlaik runā arī Liepājas mērs Vilnītis: “Mēs kā Liepāja atbraucām uz šo tikšanos ar vairākiem variantiem, ko esam apdomājuši un likām priekšā. Mums ir vairāki risinājumi, bet nebūs īsti godīgi, ja tos tagad likšu priekšā. Es gribētu, lai darba grupa pie šiem variantiem strādā.”
Tikmēr pašlaik zināms, ka Liepājas teātris strādāt noteikti varēs līdz gada beigām. Pēc teātra trīs mēnešu dīkstāves dome tam piešķīrusi papildu 260 tūkstošu eiro dotācijas, ko gan samazinās līdz 200 tūkstošiem, jo septembrī labi gājis ar biļešu pārdošanu. Savukārt 8. oktobrī domes Finanšu komiteja lems par vēl 92 tūkstošu eiro dotācijām, lai segtu teātra zaudējumus par pārdotām biļetēm un skatītājiem atdodamu naudu nenotiekošu izrāžu dēļ.
“Piemēram, ir lielformāta izrāde “Purva bridējs” – ļoti skaista izrāde, bet to nevar rādīt trešdaļai zāles, jo, kā zinām, ir ierobežojumi. Tad nu katra “Purva bridēja” izrāde nes lielus zaudējumus, tāpēc pašvaldība palīdzēs kompensēt pārdotās biļetes,” skaidroja Vilnītis.
Patlaban Liepājas teātris darbu turpina ar tā sauktajām mazbudžeta izrādēm, kurās ir mazāk aktieru un dekorāciju, kā arī mazāk pavadošā personāla un ne tik ekskluzīvi režisori ar zemākām atlīdzībām.
KONTEKSTS:
Jūlijā Liepājas teātra direktors paziņoja – ja valsts finansiāli neatbalstīs teātri, kas juridiski skaitās pašvaldības kapitālsabiedrība, tāpat kā visus pārējos lielos valsts teātrus, Liepājas teātrim var nākties oktobrī pārtraukt darbību.
Augusta sākumā panākts kompromiss, ka Covid-19 pandēmijas dēļ krīzē nonākušo Liepājas teātri varētu atbalstīt gan ar Valsts kultūrkapitāla fonda, gan pašvaldības līdzekļiem. Liepājas teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība uz valsts finansējumu Covid-19 seku novēršanai pretendēt nevarēja.
1. septembrī Liepājas pašvaldība solīja uzņemties atbildību par finansējumu Liepājas teātrim, norādot, ka vispirms jāsagaida VKKF projektu konkursu rezultāti, lai varētu aprēķināt vajadzīgos līdzekļus.
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
