Aivars Mae: Protams, tā bija Latvijas puse, kas izvēlējās kādus mūsu iestudējumus vest uz Rīgu. Man prieks, ka izvēlējās baletu „Naudas gars”, jo tas ir mūsu pirmais balets, bet tādā mūsdienīgā versijā. Savukārt Hindemita opera „Kardijaks” ir mūsu teātra, arī mūsu galvenā diriģenta Veljo Pehna iemīļots iestudējums. Un viņš ļoti nopriecājās par šo izvēli. Latvijas delegācija bija pie mums un skatījās abus šos iestudējumus.
Laima Slava: Pastāstiet par baleta „Naudas gars” mūzikas autoru Eduardu Tubinu, cik zinu komponists dzīvojis ārzemēs?
Aivars Mae: Pēc Otrā pasaules kara viņš izceļoja uz Zviedriju un dzīvoja tur. Bet esot Igaunijā, sakomponēja šo baleta mūziku. Šis balets pirmo reizi tika rādīts 1943. gadā Tartu Vanemuines teātrī, bet Tallinā pirmizrāde notika 1944. gadā, taču nospēlēja tikai pāris reižu. Neatceros, vai pēc otrās vai trešās izrādes teātra ēku bombardēja un, nenodejojot līdz galam, visi izleca pa logiem un nams tika sagrauts. Tā bija pēdējā izrāde.
Baleta mūzika, ko jūs dzirdēsit, ir oriģināla, speciāli rakstīta baletam, bet horeogrāfija būs pavisam cita, mūsdienīga un ļoti skaista.
Savukārt Hindemita opera ir pirmā kriminālopera, ko esmu redzējis, to ļoti reti spēlē. Hindemita mūzika ir jau tāds neoklasikas darbs, to viegli klausīties. Labs librets, ļoti interesants stāsts, turklāt mūzika to visu papildina. Un dzied labi dziedātāji.
Es domāju, Latvijā skatītāji mīl arī mūsdienu operas, tāpēc, manuprāt, to labi uztvers. Diriģēs mūsu galvenais diriģents Veljo Pehns. Mēs, protams, esam nemierā, ka viņš tik reti ir pie mums, jo daudz strādā ārzemēs kā jau visi diriģenti.
Taču šajā reizē viņš būs un diriģēs arī Galā koncertu.
Laima Slava: Kāpēc uz Rīgu nevedat, piemēram, pavisam nesen - 2018.gada janvārī - tapušo un gadsimtam veltīto projektu Manfreda Mim operu „Igauņu vēsture”?
Aivars Mae: Ko vest, mēs lēmām jau pirms diviem gadiem. Ja lemtu tagad, es vēlētos parādīt Rasmusa Puura operu „Mākoņu krāsas”, šajā operā atspoguļots 80. gadu beigu posms un 90. gadu sākums, un tieši tādas problēmas, kādas bija arī Latvijā. Tā, ka jūs labi saprastu, par ko ir stāsts. Varbūt vestu šo, taču „Kardijaks” ir reti iestudēta opera un opermīļiem, kas vēlas to redzēt, noteikti jāatnāk, jo citādi nekad šo operu neredzēs. Tā ir grūti izpildāma opera, dziedāt to nav viegli.
Laima Slava: Man šķiet, ka Igaunijā diezgan bieži tiek iestudētas igauņu oriģināloperas.
Aivars Mae: Mēs cenšamies ik pa diviem gadiem iestudēt vai nu operu vai baleta izrādi ar oriģinālmūziku. Opera jau tādēļ pastāv, lai pasūtītu jaundarbus. Ja mēs nepasūtīsim, kurš tad? Tas ir mūsu pienākums.
Laima Slava: Vai sadarbojas ar somu operteātriem?
Aivars Mae: Mēs apmaināmies ar diriģentiem, ar dziedātājiem, kad vien tas iespējams. Arī ar Latvijas operu mums ir ļoti laba sadarbība, un es šeit jūtos kā mājās, un visa mūsu trupa gaida, kad varēsim šeit uzstāties. Šeit ir tāda māju sajūta.
Latvijas operdziedātāji ir ļoti aizņemti, tāpēc, ka viņi ir ļoti labi. Ja vien iespējams, mēs aicinām viņus pie mums dziedāt. Meklējam tenorus, jums ir ļoti labi tenori, baritoni.
Laima Slava: Kā svinat Igaunijas simtgadi, vai ir daudz notikumu?
Aivars Mae: Atceros šo skaitli, šajā nedēļā ir 600 pasākumi. Es nezinu, vai tas ir daudz vai maz. Manuprāt, ļoti daudz, ļoti daudz. Mēs tirgojam biļetes uz izrādēm, bet daudzi sarīkojumi ir bez maksas, taču vienalga – biļetes ir izpirktas, un mēs par to esam priecīgi. Sestdien, 21. februārī, es jau būšu Somijā, Tamperē rādīsim vienu mūsu operu, bet 22.februāra vakarā, un tas ir ļoti svarīgi mūsu māksliniekiem, mēs rīkosim svinīgas vakariņas visiem teātra darbiniekiem, pēc izrādes, protams. Būs svinīgas vakariņas, dziedāsim igauņu dziesmas un būs uzrunas.
Laima Slava: Aivars Mae jau iepriekš, tiekoties ar žurnālistiem, izteicās, cik ļoti vēlas īstenot sapni – par jaunu opernamu Tallinā, jo pašreizējā ēka, kas celta dramatiskam teātrim, ir par mazu lieliem iestudējumiem. Cik reāla ir jauna opernama celtniecība Tallinā?
Aivars Mae: Manis noskatītais nams ir liels – 46 000 kvadrātmetri, pie jūras, un šis nams stāv tukšs jau 10 gadus, un tiek domāts, ko ar šo ēku darīt. Es biju pirmais, kurš teica: mēs gribam, ļoti gribam, dodiet mums. Tagad jau valdība sākusi par to domāt.
Tai ēkai vajag remontu un tas izmaksātu 100 miljonus, vēl pieliekot klāt 100 miljonus, tur būtu jauna opera. Tas vēl nav reāli, bet domāju, ka pēc gada Latvijas avīzēs rakstīs: Igaunijā jauns opernams!
Ēka, kurā strādājam, ir krietni mazāka, mēs nevaram dejot, jo skatuve ir pārāk maza, Latvijas opera nevar tur uzstāties, jo skatuve ir divas reizes mazāka. Būtu lieliski, ja arī mums būtu operas zāle, nevis dramatiskā teātra zāle. Par to runā jau ļoti sen, varbūt šoreiz sapnis īstenosies.
Mūsu tagadējā ēkā, kas celta kā dramatiskais teātris, nav balansa starp dziedātājiem un orķestri. Protams, mēs esam visu sakārtojuši un teātris ir kā jauns, šajā ziņā viss ir skaisti, taču tas ir dramatiskais teātris.
Laima Slava: Cik gadu jau esat šī operas teātra vadītājs?
Aivars Mae: Es šajā namā esmu jau 25 gadus. Pirms tam biju filharmonijas direktors. Tagad tikai uz otru pusi, vadot operu, esmu jau deviņus gadus. Tas ir daudz.
Laima Slava: Izskatās, ka mīlat savu darbu.
Aivars Mae: Jā, es to mīlu. Es mīlu cilvēkus, mīlu teātri un mūziku. Bet ir grūti. Ja man otrreiz vajadzētu izvēlēties, es nekad neizvēlētos šo darbu. No mākslinieku kaprīzēm es nebaidos, bet šo mašinēriju uzmanīt, lai katru vakaru tajā notiku teātra brīnums... Septiņos vakarā atveras priekškars un notiek brīnums, to nav tik vienkārši paveikt.
Laima Slava: Vai klausāties, kad teātrī ienāk skatītāji, par ko viņi runā, ko apspriež?
Aivars Mae: Protams, protams. Taču es varu izrādi skatīties ne tikai teātrī, arī mājās un pat mašīnā. Mums ir stereo un HD attēls, ko redzu savā telefonā un varu skatīties kaut tūlīt.
Laima Slava: Jūsu operā ir daudz iestudējumu bērniem, iepriekš saskaitīju astoņas operas un baleta izrādes.
Aivars Mae: Nav ļoti daudz, bet ir gan baleta izrādes, gan operas. Pietiekami. Ir arī speciāli izglītības projekti, ir koncerti mazuļiem. Tāpēc arī uz Rīgu nolēmām atvest „Koncertu mazuļiem”, jo jums tādu nav. Jums ir tik daudz māmiņu, tik daudz bērnu, tāpēc jānāk klausīties. Arī pie mums tie ir labi apmeklēti, biļetes ātri izpērk. Kā es vienmēr saku,
ja bērni jau izauguši lieli, tad aizņemieties bērnu, lai tiktu uz koncertu.
Pavisam drīz Rīgā ieradīsies 230 cilvēku liels kolektīvs. Igaunijas Nacionālās operas viesizrādes 27. februārī iesāks “Koncerts pavisam mazajiem” Beletāžas zālē, tam sekos balets „Naudas gars”, 28.februārī Galā koncerts, bet 1. martā Paula Hindemita opera „Kardijaks”. Tikmēr Latvijas Nacionālā opera un balets ar izrādēm „Šeherezāde un viņas stāsti”, „Nabuko” un Galā koncertu viesosies Tallinā.
Sadarbība ar Igaunijas Nacionālo operu Latvijai sākusies pirms 20 gadiem, jau Andreja Žagara laikā. Savukārt šobrīdējais opernama vadītājs Zigmars Liepiņš Mae raksturo kā netipisku ziemeļvalstu cilvēku, jo tie, kas kaut reizi būs tikušies ar Aivaru Mae, to paturēs prātā viņa dzirkstošā temperamenta dēļ un arī latviešu valodas zināšanu dēļ.
24. februārī Igaunija svin valsts proklamēšanas simto gadadienu. Šajā nedēļā Igaunijā notiek ap 600 dažādu sarīkojumu.
