Pēc bērnu izrādēm pieprasījums lielāks nekā piedāvājums; maz cerību mainīt situāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Valsts teātros bērnu izrāžu klāsts iepretim pieaugušo auditorijai domātajām izrādēm ir samērā niecīgs. Teātru pārstāvji to skaidro nevis ar nevēlēšanos iestudēt mazajiem kultūras patērētājiem domātās izrādes, bet gan ar finansiāliem aspektiem. Proti, bērnu izrāžu iestudēšanas izmaksas ir lielākas nekā ieņēmumi. Šāda situācija izveidojusies vairāku iemeslu dēļ.

Pēc bērnu izrādēm pieprasījums lielāks nekā piedāvājums
00:00 / 05:18
Lejuplādēt

"Šobrīd mums repertuārā ir piecas izrādes – ''Alise Brīnumzemē'', ''Mazais ganiņš'', ''Savādais atgadījums ar suni naktī'', ''Sudraba slidas'' un ''Tikšanās vieta - Rīgas pilsētas 2. teātris''," bērnu izrāžu klāstu Nacionālajā teātrī uzskaita tā direktors Jānis Vimba. Viņš uzsver - par spīti faktam, ka bērnu izrādes nenes tik lielu peļņu kā pieaugušajiem domātās izrādes, teātra politika ir regulāri piedāvāt kultūras devu mazajiem skatītājiem. Viņš skaidro, kādēļ bērnu izrādes nenes peļņu.

"Katrai izrādei ir kaut kādas izmaksas un, lai šīs izmaksas nosegtu – gan mainīgās, gan patstāvīgās izmaksas, teātrim ir jāliek kaut kāda biļetes cena. Pie nosacījuma, ka šī izrāde tiks izpārdota (mūsu gadījumā) aptuveni par 85%. Skaidrs, ka citas izrādes subsidē šos projektus, jo tu nekad nevari uzlikt bērnu izrādei vai bērnam tādu pašu, pirmkārt, zonējumu lielajā zālē, gan arī biļetes cenu pašai izrādei. Līdz ar to kopējie ieņēmumi reti kad sedz izdevumus un reti kad nes papildus peļņu, kas vispār nodrošina teātra eksistenci," saka Vimba.

Arī Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane uzsver, ka bērnu izrāžu klāsts iepretim pieaugušo piedāvājumam ir niecīgs.

"Pieprasījums noteikti ir vairāk nekā piedāvājums, jo, ja mums repertuārā šobrīd ir trīs bērnu izrādes, tas ir pret aptuveni 37 pieaugušo auditorijas izrādēm. Skaidrs ir tas, ka iestudēt bērnu izrādi nemaksā mazāk kā iestudēt pieaugušo izrādi. Ieņēmumi par izrādi ir zemāki, bet izdevumi ir tādi paši vai pat lielāki," stāsta Leimane.

Bērnu izrādes bieži vien ir krāšņākas gan tērpu, gan dekorāciju ziņā. Leimane arī akcentē, ka iztrūkst piedāvājums jauniešiem – ir bērnu izrādes un pieaugušo. Jauniešiem teātra jomā izvēles nav vai ir ļoti ierobežota. Vimba uzskata, ka Latvijā bērnu izrāžu aizvien ir par maz. To apliecina fakts, cik ātri izpērk biļetes, lai gan to cena pēdējos piecos gados ir būtiski pieaugušas.

"Šeit ir tas būtiskais jautājums, ko, es domāju, risina pilnīgi visi teātri – kā darīt tā, lai jaunajiem skatītājiem piedāvātu izrādes. Es domāju, neviens nav, es atvainojos, tāds muļķis, lai nesaprastu, ka ar bērniem ir jārunā tad, kad viņi ir bērni, nevis uzreiz pieaugušo izrādes mēģināt taisīt,

jo šī taciņa uz teātri, kino, sportu ir jāiestaigā jau no bērna kājas," skaidro Vimba.

Viņam ir ieteikumi, kā panākt, lai valsts teātri bērnu izrādes iestudētu vairāk. "Protams, pašiem teātriem ir jāpārstrukturē savi finanšu rādītāji, lai tomēr vienu lielās zāles izrādi varētu taisīt un tā nestu peļņu. Protams, vecāku domas pārstrukturizēšana, ka šis ir pilnvērtīgs produkts un tam ir jāmaksā tik, cik tas maksā. Trešā lielā lieta, manuprāt, ir valsts kompetencē. Tas ir ''Latvijas skolas somas'' projekta attīstīšana, varbūt pat domāt par bērnu izrāžu subsidēšanu. Ceturtais lielais punkts ir droši vien Saeimas jautājums par pievienotās vērtības nodokļa likmi bērnu pasākumiem un izrādēm," norāda Vimba.

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš atzīst, ka teātriem kā kapitālsabiedrībām ir jāpilda ieņēmuma plāns. "Un mēs jau šobrīd, teātriem piešķirot finansējumu, prasām vismaz vienu bērnu izrādi gadā iestudēt, un kapitālsabiedrības to arī veiksmīgi dara," saka Zariņš.

Apjoma palielināšana īstenota caur Latvijas simtgades lielāko norisi - ''Latvijas skolas somu''.

"Tas dod papildus motivāciju teātriem uzvest jaunus uzvedumus tieši šai auditorijai. Piemēram, pēdējā gada laikā ar ''Skolas somas'' atbalstu ir tapušas izrādes gan Liepājas teātrī, gan Dailes teātrī „Inspektors Tutu”. Arī Leļļu teātrī un Valmieras teātrī „Cilvēkam vajag suni”. Mēs redzam, ka aktivitāte ir bijusi ļoti veiksmīga, it sevišķi reģionu teātros, kur, piemēram,

Liepājas teātrī ''Skolas somas'' izrādes ir apmeklējuši 10 tūkstoši apmeklētāju gadā, kas ir aptuveni 15% no visiem šī teātra apmeklētājiem gadā.

Un skolas arī pašas atzīst, ka daudziem skolniekiem tā ir pirmā saskarsme ar teātri. Tas nozīmē, ka mērķauditorija caur ''Latvijas skolas somu'' tiek sasniegta un vienlaikus arī pašiem teātriem ļauj nedaudz pielāgot savu darbu, piemēram, izrādes rādīt, kad normāli teātra izrādes nenotiek. Tas ir pa dienu. Tas ir, kad skolēni var aizbraukt uz teātri," skaidro Zariņš.

Viņš uzsver, ka ''Latvijas skolas somas'' iniciatīvai ir paredzēta pēctecība un pēc 2021. gada, kad šī simtgades programma noslēdzas, iecerēts panākt vienošanos valdībā, ka šai programmai tiek piešķirts ilgtermiņa bāzes finansējums un tā vismaz līdzšinējā apjomā tiek turpināta. Tas nozīmē, ka gan valsts teātri, gan nevalstiskie teātri, kas jau šobrīd sniedz ievērojamu artavu bērnu izrāžu piedāvājuma nodrošināšanā, varēs saņemt finansējumu un iestudēt aizvien jaunas izrādes mazajiem kultūras patērētājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti