Balvai tika izvirzīti dažādu formātu dejas notikumi, klasiskajā un laikmetīgajā dejā atsevišķi tika izcelti arī horeogrāfi un dejotāji. Papildu izvirzīti nominanti kategorijās “Ieguldījums dejas mākslā”, ko piešķirs par sasniegumiem pedagoģiskajā, pētnieciskajā un organizatoriskajā darbā, kā arī kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”, kuras mērķis ir izcelt dejas robežu paplašināšanu un dejas sinerģiju ar citiem mākslas žanriem.
Pirmoreiz tiks pasniegta balva kategorijā “Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem”. Visās nominācijās skatīts veikums divu aizvadīto gadu periodā. Sekojot aktualitātei – dejas transformācijām Covid-19 ierobežošanai noteiktajos sociālās distancēšanās apstākļos –, žūrija vērtēja arī balvai pieteiktos digitālos formātos tapušos projektus. Žūrijas priekšsēdētāja Agnese Andersone atzīst, ka žūrija saskārusies ar divu veidu izaicinājumiem: “Pirmkārt, dažādos dejas žanros bija ļoti atšķirīgs piedāvājums. Bija žanri, kuros bija daudz pieteikumu, un citi, kuros – maz. Otrs izaicinājums bija digitālie jauninājumi. Daudz domājām, kā tos vērtēt – veidot atsevišķu nomināciju vai vērtēt citu nomināciju ietvaros.”
Īpaši nozīmīgs notikums būs balvas par mūža ieguldījumu dejas mākslā. Šogad žūrija lēma par divu mūža balvu piešķiršanu. Pedagoģe un horeogrāfe Ingrīda Edīte Saulīte ir viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām, vairāku izdevumu un pētījumu par Deju svētkiem Latvijā autore. Haralda Ritenberga sasniegumi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, izdejojot baleta vadošās un spilgtākās lomas, kā arī vērtīgā pieredze kino jomā, bagātinājusi un veidojusi mākslinieka individualitāti, kas vēlāk izpaudusies pedagoģiskajā darbībā. 40 gadu garumā viņš bijis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vadītājs.
Katrs Dejas balvas laureāts saņems naudas balvu un mākslinieces Gintas Grūbes veidotu statueti. Dejas balvu rīko Latvijas Dejas informācijas centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju.
Dejas balvas nominanti
Balets
Baleta iestudējums vai notikums:
- Baleta viencēlienu vakars “Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets; horeogrāfi: Antons Freimans un Elza Leimane
- Starptautisks baleta koncerts “Lieliskais baleta gadsimts”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets; koncerta mākslinieciskā vadītāja: Regīna Kaupuža
- Balets “Trīs draugi”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets; horeogrāfs Sergejs Zemļanskis, horeogrāfa asistents: Dmitrijs Gaitjukevičs
Baleta horeogrāfe/-s:
- Antons Freimans – “Hamlets”
- Elza Leimane – “(Ne)stāsti man pasakas”
Baletdejotāja:
- Jūlija Brauere – Odeta-Odīlija (“Gulbju ezers”), Pelēkā meitene (“(Ne)stāsti man pasakas”), Ofēlija (“Hamlets”)
- Baiba Kokina – Ģertrūde (“Hamlets”), Patrīcija (“Trīs draugi”)
- Annija Kopštāle – Odeta-Odīlija (“Gulbju ezers”)
Baletdejotājs:
- Antons Freimans – Roberts (“Trīs draugi”)
- Kristaps Jaunžeikars – Viņš (“(Ne)stāsti man pasakas”), Hamlets (“Hamlets”), Roberts (“Trīs draugi”)
- Arturs Sokolovs – Viņš (“(Ne)stāsti man pasakas”)
Laikmetīgā deja
Laikmetīgās dejas iestudējums:
- “Baiļu rutīna”, producents: Ģertrūdes ielas teātris; horeogrāfe: Jana Jacuka
- “Drosmes projekts”, producents: Dirty Deal Teatro; horeogrāfe: Eva Krūmiņa
- “Kur tu esi kad es guļu”, producents: Ģertrūdes ielas teātris; horeogrāfe: Agate Bankava
- “Labrys”, producents: Ieva Ozoliņa un Horeogrāfu asociācija; horeogrāfi: apvienība ''IevaKrish''
- “Otrā pusē”, producents: Ina Ločmele un Latvijas Kultūras akadēmija; horeogrāfe: Elīna Gaitjukeviča
Laikmetīgās dejas notikums:
- Projekts “Ārējais klimats / iekšējais laiks” I un II, producents: Laura Stašāne un Latvijas Jaunā teātra institūts
- Izrāde-instalācija “Atkāpšanās”, producents: Horeogrāfu asociācija; horeogrāfe: Kristīne Brīniņa
- “Un pēkšņi gulbji!”, producents: LAUKKU; horeogrāfi: Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Linda Krūmiņa, Laura Lapiņa, Burtnieku novada iedzīvotāji un sociālā dienesta darbinieki
- “Rezonanse. Trīs”, producenti: Guna Bīriņa un Anša Rūtentāla Kustību teātris, Patrīcija Kolāte un Latvijas Kultūras akadēmija; horeogrāfi: Ivars Broničs, Ramona Galkina, Ilze Zīriņa
- Laikmetīgās dejas un rezidenču programma kultūrtelpā “Točka”, kurators: Rūdolfs Gediņš
- #pijamadancepractice, producente, horeogrāfe un dejotāja: Olga Žitluhina
Laikmetīgās dejas horeogrāfe/-s:
- Agate Bankava – “Karte” projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” ietvaros, “Kur tu esi kad es guļu”
- Mākslinieku apvienība ''IevaKrish'' – apvienības darbs 2019. un 2020. gadā
- Elīna Gaitjukeviča “Otrā pusē”
- Jana Jacuka “Viss būs labi", “Baiļu rutīna”, “Lietisko pierādījumu muzejs”
Laikmetīgās dejas dejotāja/-s:
- Agate Bankava “Kur tu esi kad es guļu”
- Elīna Gediņa “Drosmes projekts”
- Ieva Gaurilčikaite-Sants “Satikt”, “Labrys”
- Jana Jacuka “Baiļu rutīna”
- Olga Žitluhina – #pijamadancepractice
Skatuviskā tautas deja
Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums:
- “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim”, producents: biedrība “Daiļrade”; horeogrāfi: Lilija Lipora un Ilmārs Dreļs
- Sajūtu kastīte “Līgo gadalaiki”, producents un idejas autors: Jānis Purviņš
- “Saules zīmē rotāties”, producente, horeogrāfe un dejotāja: Dagmāra Bārbale
Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem
- “Kad zeme zūd zem kājām”, producents: Veizāna deju skola; horeogrāfi: Dārta Ģīle, Maija Tjurjapina, Baiba Iekļava un Gundega Pūtele
- “PusOtrs”, Valmieras vasaras teātra festivāls, producents: Kristīne Kutuzova un "2K Publishing"; horeogrāfe: Liene Grava
- “Stāsts par Klāru un Riekstkodi”, producents: TS Dance Academy; horeogrāfi: Tālis Sils un Gunta Liepiņa-Millere
- “Tuvumā”, producents: deju grupa “Buras” un Edīte Ābeltiņa; horeogrāfi: Edīte Ābeltiņa, Ksenija Simanova, Ģirts Bisenieks
Ieguldījums dejas mākslā
- Bboy An-Juicy (Andžejs Začiņajevs) – par ieguldījumu hiphopa kultūras attīstīšanā un prestiža celšanā Latvijā un starptautiskā mērogā
- Jānis Ērglis – par izcilu horeogrāfa, pedagoga, organizatora darbu latviešu skatuviskajā dejā Latvijā un pasaulē
- Dmitrijs Gaitjukevičs, Anna Novikova, Rūta Pūce un Olga Žitluhina – par profesionālās vidējās izglītības programmas “Laikmetīgā deja” izveidošanu PIKC “Nacionālā mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skolā
- Genādijs Gorbaņovs – par augstvērtīgu Latvijas Nacionālās operas un baleta vīriešu solistu repetitora darbu, nodrošinot baleta repertuāra izrāžu nemainīgu kvalitāti, sagatavojis izrādēm solistus Arturu Sokolovu, Kristapu Jaunžeikaru, Germanu Sevčenko u.c.
- Dita Jonīte – par pētījumiem dejas vēsturē izdevumos “Neatkarības laika teātris” un “Latvija: kultūru migrācija”
Pārsteigums dejas mākslā
- Veltījums Baltijas ceļa 30 gadu piemiņai “Gatves deja uz lidostas skrejceļa”, producente: Ilze Jakovele
- “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt”, producents: Rūta Pūce, Latvijas Dejas informācijas centrs, Dance.lv žurnāls
- Daugavpils deju grupa ''Factory Kingz'' – par pasaules čempionu titula izcīnīšanu starp junioriem Snipes Battle of the Year Monpeljē (Francija)
- Izrāde/performance dejas valodā “Intervija ar Frānsisu Bēkonu”, producents: filmu studija “Janvāris 80”, idejas autore un scenogrāfe: Laura Dišlere, horeogrāfija: Liene Grava, buto horeogrāfija: Simona Orinska, režija: Madara Dišlere
Par Dejas balvu
Dejas balva ir Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā – baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā. Pirmo reizi tā tika pasniegta 2019. gadā, un šogad, 29. aprīlī, ar to tiks apbalvoti 2019.–2020. gada izcilākie dejas darbi un personības. 2021. gada ceremoniju veidos režisors Valters Sīlis.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) preses konferencē atzīmēja, ka dejas žanrs līdzīgi kā visa kultūras nozare šobrīd piedzīvo grūtus laikus, kad ir aizliegts rādīt, taču nav aizliegts radīt. Savukārt Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja Inta Balode pauda, ka, neraugoties uz pandēmijas nestajiem ierobežojumiem, šajā divu gadu vērtēšanas periodā balvai pieteikto darbu skaits audzis par 25%, salīdzinot ar iepriekšējo posmu.
Pēdējo divu gadu dejas notikumus vērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija: žūrijas priekšsēdētāja baleta mākslas eksperte Agnese Andersone, baleta mākslas eksperti Lita Beiris un Tālis Sils, laikmetīgās dejas ekspertes Agnese Bordjukova un Elīna Gediņa, skatuviskās tautas dejas eksperti Reinis Rešetins un Gunta Skuja, kā arī mūsdienu dejas ekspertes Inga Raudinga un Maija Tjurjapina.
