Pasakaina atgriešanās savās dvēselēs - «Zelta pods» Liepājas teātrī

Arī caur brīnumiem un pasakām var atgriezties mājās - savā sirdī. Tāds būs vēstījums piektdien, 13.februārī, Liepājas teātrī gaidāmajai pirmizrādei. E.T.A. Hofmaņa laicīgo pasaku pieaugušajiem "Zelta pods" Liepājā iestudējis režisors no Lielbritānijas Jans Villems van den Boss. Reālā un fantāziju pasaule caurstrāvos ne tikai teātra skatuvi, bet arī pašus aktierus, kuri nemitīgi pārģērbies un iejutīsies vairākos tēlos.

Uz Liepājas teātra skatuves uzburta pasaku pasaule, tur staigā putni, ragana, savā starpā sarunājas koki, lelles un citi tēli. Aktrises Anetes Berķes vaigi ir sārti, gluži kā ar biešu sulu iekrāsoti, viņa mirkšķina acis kā lelle. Mīmikai un kustībai ir liela nozīme šajā izrādē.

"Mēs gandrīz visi esam visās lomās - mītiski pūķi, puķes un citi tēli. Aktieriem ir daudz darba šajā izrādē. Man ir kādas divdesmit pārģērbšanās, ja ne vairāk. Es šo izrādi centos saprast racionāli, nevis caur pasaku prizmu. Daudz esmu spēlējusi arī bērnu izrādes, aktieri jau visu laiku ir kā mazi bērni. Tu jau nevari no tā "izkāpt", tu visu laiku esi nereālā dzīvē, atšķirībā no citiem cilvēkiem, kuri apkārt staigā," saka Anete Berķes

"Mana fantāzija, veidojot šo izrādi, ir izlauzusies no visiem rāmjiem," saka iestudējuma režisors no Lielbritānijas Jans Villems van den Boss. Viņam patīk eksperimentēt un šajā procesā attīstīt pašam sevi, tāpēc Hofmaņa pasaka pieaugušajiem "Zelta pods", kas pasaulē ir maz iestudēta, ir vēl jo lielāks izaicinājums.

"Lielākoties uz teātra skatuvēm tiek iestudētas psiholoģiskas drāmas ar iekšējiem un ārējiem konfliktiem, bet "Zelta pods" ir izrāde, kurā satiekas dažādas realitātes, kur savijas fantāzijas pasaule ar reālo, tāpēc tas ir tik sarežģīti - strādāt ar šo materiālu, un tieši tāpēc tik interesanti man kā režisoram," norāda van den Boss.

Vai cilvēks var iemīlēties čūskiņā? Atbilde ir - jā. Šajā izrādē studentu Anselmu, kura tēlā iejūtas aktieris Rolands Beķeris, savaldzina zaļas čūskiņas dziesma, viņš iemīl daiļo Serpentīnu. "Viņš ir ļoti nevīžīgs, sapņotājs, sirdī dzejnieks, varbūt ģēnijs, kuram materiālā pasaule vienmēr traucē. Viņš jūt cilvēkus mazliet citādāk, līdz ar to viņu jūt citādāk, īpatnis. Tas jau, man šķiet, ir tas svarīgākais, ja pelēkajā masā atrodas kāds, kurš domā citādāk. Kurš grib lauzt pastāvošo iekārtu, pretoties tai. Tas viss izriet no iekšējās sajūtas, ka kaut kas nav kārtībā. Un tu izvēlies to, kas tas pareizākais ceļš," savu tēlu raksturo Rolands Beķeris.

"Šis ir stāsts par atgriešanos mājās - atgriešanos savā dvēselē. Es domāju, ka to ir daudz sarežģītāk saprast bērniem, bet tā drīzāk ir tāda kā pieauguša cilvēka cīņa. Mums ir grūti pieņemt pasauli, kurā mēs dzīvojam, un pašiem sevi. Jā, tā ir mājās atgriešanās pie dvēseles. Tā ir vairāk filozofiska pasaka," teic van den Boss. Tā ir pasaka pat ar pārāk laimīgām beigām, sirsnīgi pasmaidot, saka režisors - mēs cildinām mīlestību un uzticēšanos.

Kā vēstīts, "Zelta poda" pirmizrāde notiks 13.februārī, nākamās izrādes - 14. un 27.februārī, kā arī 15.martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti