Izrādes mākslinieki dzimuši laikā, kuru no Otrā pasaules kara šķir turpat divas paaudzes, tomēr arī viņi joprojām savā ziņā gatavi justies kā šai karā izdzīvojušie jeb, pašu izvēlētā apzīmējumā - "pārpalikumi". Šī globālā katastrofa, kas vairāk vai mazāk skāra un tādējādi sasaistīja visas Eiropas nācijas un teritorijas, kalpo par galveno vēsturisko asi, ap kuru centrējas autoru vēstījumi par viņu dzimtu likteņiem. Autori - savu senču bioloģiskie turpinātāji - kļūst arī par viņu vēsturiskās atmiņas atdzīvinātājiem un iemiesotājiem.
Izrādes "Pārpalikumi no kara" dramaturgi un aktieri ir Nina Larisa Baseta (Dānija), Ivo Briedis (Latvija), Elīna Petersdotira (Islande) un Janne Sārakala (Somija).
"Pirmizrāde notika jau pirms diviem gadiem Somijā. Mēs šo izrādi iestudējām Somijas Nacionālajā vēstures muzejā, kas pats par sevi ir vēstures piemineklis ar milzīgu ekspozīciju. Pat ēkas sienas ir eksponāti, pie kā nevar neko lipināt klāt. Šeit, protams, ir citādāk. Vēstures te nav mazāk, bet apstākļi ir citi. Taču ir sajāta, ka pārāk daudz iejaukties te nevajag, jo sienas un tukšums ir ļoti labs fons stāstiem," stāsta Ivo Briedis, piebilstot - stāsti gan nav rakstīti speciāli šai ēkai.
Tie ir mūsu visu autoru personiskie stāsti - ģimenes, vecāki, vecvecāki, paši. Mums bija ideja par to, ka runāsim par to, kā Otrais pasaules karš ir ietekmējis konkrētās ģimenes un, protams, karš ir ietekmējis atšķirīgi, piemēram, Islandi un Latviju - likteņi ir diametrāli pretēji. Ja islandiešiem karš ir lēciens no Viduslaikiem uz moderno sabiedrību, tad mums virziens drīzāk ir pretējs. Somiem kaut kas tuvāk mums. Dānijas mākslinieka tēva ģimene ir briti, un tur ir britu pieredze, var teikt, kolonizatoru pieredze. Katrā vietā stāsti tiek adaptēti, pakļaujot videi, kurā mēs atrodamies, un šī ēka kaut kādā mērā ietekmē stāstus," norāda Ivo Briedis.
Pavisam autori ir sagatavojuši 16 stāstus, taču izrādes sarežģītā uzbūve ir tāda, ka vienā vakarā skatītāji var redzēt vienu stāstu no katra autora. "Tas, kurš atnācis, nonāk ekskursijā. Mēs - autori - esam kā gidi. Cilvēki tiek sadalīti grupās, katram ir piešķirta zināma krāsa - zilais, zaļais, sarkanais un dzeltenais maršruts. Diemžēl vienā dienā to visu nevar pastāstīt, tas būtu pārāk ilgi," saka Briedis.
Latviešu dramaturgs izrādē stāsta par tēvu, kurš bijis ļoti tendēts uz rietumiem: "Viņš sev bija izgudrojis anglisku vārdu, un visu mūžu viņš centās, lai citi to lieto. Stāsts ir par to, kā sapņi nogrimst. Notiek iekšējā emigrācija un cilvēks principā sevi nošķērē no pasaules. Man šķiet, tas ir diezgan tipiski pēckara Latvijai, ļoti daudzās ģimenēs kaut kas līdzīgs notika. Domāju, ka būs cilvēki, kuri atpazīst tās situācijas. Var teikt, ka stāsts ir skumjš, es to stāstu caur tādu pāragras nāves lāstu."
Latviešu dramaturgs atklāj - Stūra māja uz izrādes kolēģiem atstājusi milzīgu iespaidu: "Sākumā viņiem te bija bail vieniem atrasties. Vienatnē esot ļoti nospiedoši, man gan tā nav, man šķiet, ka ēka aicina - nāc un dari kaut ko mani, runā, stāsti, es vēl neesmu mirusi. Bet viņiem ir dilemma - ko viņi vispār var spriest, jo viņi neko nesaprot no totalitārās iekārtas."
Ivo Brieža pieredze liecina, ka pēc izrādes nāk klāt cilvēki, apskauj. Latviešu dramaturga atziņa - visi ir cilvēki un spēj saprast cits citu.
Izrāde "Pārpalikumi no kara" Stūra mājas pagalmā būs skatāma 29., 30. un 31.maijā plkst. 19. Izrāde notiek angļu valodā.
Izrāde notiek Eiropas kultūras galvaspilsētas gada projekta "Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014" pasākumu programmā. Kā vēstīts, Stūra mājas ekspozīcija būs atvērta līdz 19.oktobrim, piedāvājot bez maksas apmeklēt Okupācijas muzeja iekārtoto izstādi pirmajā stāvā, kā arī ekskursiju "Čekas pagrabos" gida pavadībā un piecas izstādes: "Draudzības (re)konstrukcija", "Latvieša koferis", "Par spīti visam", "10 lietu stāsti par cilvēku un varu" un "Liktens lietu muzejs".
