Savu redzējumu izklāstīja Ansiņš: “Pašvaldībai ir jāturpina uzturēt teātris, un savukārt valstij būtu jāatbalsta Liepājas teātris ar jauniestudējumu sadaļu un to mākslas politiku, kas skar ne tikai Liepājas pilsētu, bet arī novadu un valsti kopumā. Jo jāsaprot, ka Liepājas teātris nav tikai liepājnieku teātris. Liepājas teātri apmeklē novada ļaudis, rīdzinieki ļoti regulāri brauc.
Es gribētu nolikt Liepājas teātri līdzvērtīgās pozīcijās, kā ir jebkurš valsts teātris Rīgā vai Valmierā.”
Kā skaidroja Ansiņš, Liepājas teātra un valsts sadarbības izvērtēšanai ir izveidota darba grupa un par iespējamajiem sadarbības modeļiem varēs runāt pēc padziļinātas sarunas ar kultūras ministru, kas plānota nākamā gada sākumā.
KONTEKSTS:
2020. gada jūlijā Liepājas teātra direktors paziņoja – ja valsts finansiāli neatbalstīs teātri, kas juridiski skaitās pašvaldības kapitālsabiedrība –, tāpat kā visus pārējos lielos valsts teātrus, Liepājas teātrim var nākties pārtraukt darbību. Liepājas teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība uz valsts finansējumu Covid-19 seku novēršanai pretendēt nevarēja.
Liepājas dome, skatot pašvaldības budžeta grozījumus, Liepājas teātra darba turpināšanai piešķīra 250 tūkstošus eiro. Savukārt Kultūras ministrija veica 172 710 eiro pārdali starp KM budžeta programmām Liepājas teātra darbības nodrošināšanai.
Liepājas teātra vadība norādījusi, ka vēlētos kapitālsabiedrību likt valsts paspārnē. Pašvaldības un Kultūras ministrijas pozīcija nav tik viennozīmīga.
Reaģējot uz Covid-19 izraisītās krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz Liepājas teātra ilgtspēju, kā arī lai rastu vienotu risinājumu nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldībai un finansēšanai, veicinot valsts un pašvaldību sadarbību, ar kultūras ministra rīkojumu izveidota darba grupa.
