Lugas galvenā varone ir Ernestīne Ašvorta, un luga ir ceļojums laikā no Ernestīnes 18. dzimšanas dienas līdz viņas 100. dzimšanas dienai.
18 gados viņa jūtas kā dumpiniece, kas deklarē, ka viņai nekad nebūs ģimenes un viņa dzīvos no citiem atšķirīgu dzīvi. Bet tad viņa satiek Metjū, viņas apņēmība salūzt, un viņa piedzīvo visas ļoti daudzās sievietes lomas – no mātes līdz pat vecvecvecmāmiņai.
Ir gan ļoti skaisti, gan ļoti skaudri brīži, bet Ernestīnei ir kāds nemainīgs rituāls – uz katru savu dzimšanas dienu viņa cep kūku un rīko viesības ģimenei.
Kā uzsver izrādes režisors Alvis Hermanis – laikā, kad pasaule ļogās un grīļojas, daudz labāk nekā citkārt spējam novērtēt, ka vissvarīgākais dzīvē ir mūsu ģimene un mūsu paši tuvākie cilvēki.
Par to arī vēsta izrāde, kas vienlaicīgi ir arī stāsts par mirkli un mūžību, par dzīvi un nāvi, par ikdienišķo un pārlaicīgo.
Galveno Ernestīnes lomu izrādē spēlē Agate Krista, bet viņas kaimiņu Kenetu – Gerds Lapoška, kurš Ernestīnes dzīvē izrādās ļoti svarīgs cilvēks un ne velti viņš uz 18. dzimšanas dienu viņai uzdāvina zelta zivtiņu.
Komentējot, kādas atziņas par dzīvi viņa paņēmusi no šīs lugas, Agate Krista teic: "Pati būtiskākā – mīlēt savus vecākus, kamēr vēl viņi ir. Arī savus vecvecākus. Jā, vienkārši ļoti, ļoti mīlēt cilvēkus, kas tev ir apkārt. Tā nav nekāda jauna atziņa, bet tas ir tā kā mazliet ar "bomi pa galvu" – Agate!"
"Man savukārt tagad daudz vairāk "pielēca", kā jutās mana vecāmamma, kad viņai tāpat kā Agates varonei vairs nebija, par ko rūpēties. Jo viena daļa ģimenes cilvēku bija aizbraukuši uz ārzemēm, citi studēja un viņiem nebija laika. Man kaut kā "pielēca", kā viņa jutās, un es sāku ļoti ilgoties pēc viņas," bilst Gerds Lapoška. "Un man ļoti patīk viens teikums, ko Agates varone saka izrādē – "Es tev vēlu tik daudz skaistu stundu!". Es domāju, jā, dzīvē vissvarīgākais ir labi cilvēki apkārt un brīnišķīgie brīži kopā ar viņiem. Viss pārējais var ieskrieties. Tur – kruta mašīna, kruta māja… Tie salīdzinoši ir nieki. Bet labi, mīloši cilvēki tev apkārt – tā ir lielā lieta!"
Ko simbolizē zelta zivtiņa? Agate Krista teic: "Dievišķo mūsos. Tā ir savā ziņā kā mana dvēsele."
Savukārt attiecībā uz Kenetu izrādē iezīmējas arī stāsts, ka viss ir iespējams. "Viss ir iespējams jebkurā vecumā, un nekad nekas nav par vēlu," komentē Gerds Lapoška.
Aktieri arī atklāj, ka uz skatuves kūka tiks cepta pa īstam. "Es pa īstam godīgi cepu kūku, kuļu olas un sviestu, ar miltiem darbojos. Autors ir ierakstījis pilno recepti lugā, un pēc tās es arī gatavoju. Pat mājās izmēģināju pirms mēģinājumiem. Starp citu, ļoti garšīga," stāsta Agate Krista.
Aktieri uz skatuves vairāk atklās iekšējās pārmaiņas, kas notiek ar cilvēkiem gadu gaitā, savukārt ārējās pārmaiņas, kas notiek ar viņiem, būs redzamas fotogrāfijās, kas izveidotas ar speciālas aplikācijas palīdzību.
Aktieris Toms Harjo spēlē galvenās varones dēlu Billiju, un par to, kā ir sevi fotogrāfijās ieraudzīt novecojušu, viņš teic: "Es vienā bildē izskatos pilnīgi pēc savas vecmāmiņas, pilnīga kopija savai vecmāmiņai. Es sapratu, ka tā laikam arī būs. Nu neko, ja tā, tad tā. Izrāde jau arī savā ziņā ir par to, cik ļoti mēs visi esam saistīti gan ģenētiskā, gan citos līmeņos."
Par spīti visam, dzīve tomēr ir ļoti skaista – šī ir viena no atziņām, ko Toms Harjo uzskata par izrādes vadmotīvu.
Lomās izrādē redzēsim arī Sabīni Tīkmani, Martu Lovisu, Elvitu Ragovsku, Jāni Grūtupu, Ritvaru Loginu un Regīnu Razumu.
