Izrādes darbība notiek Taņas dzimšanas dienā pie gariem, balti klātiem galdiem. Galdā tiek celts rasols, dzērieni, vakara gaitā netrūkst arī dziesmu, deju, tāpat arī karstu diskusiju, jo īpaši tādēļ, ka Taņas dzimtā spēcīgas ir gan latviešu, gan krievu saknes.
Taņas dzimšanas diena iekrīt zīmīgā datumā – 9.maijā.
Izrādē uzrunas uzklausa un pie galdiem sēž ne tikai aktieri, bet arī skatītāji, kas arī ir aicināti būt par aktīviem izrādes dalībniekiem.
Šāds modelis izaudzis no projekta „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei”, kad, apkopojot visus stāstus, izrādījās, ka visvairāk dominē latviešu un krievvalodīgo atšķirīgās pieredzes un izjūtas par Latviju 20.gadsimtā.
Izrādē tad arī dzirdēsim šīs abas puses, stāsta projekta vadītāja Maija Pavlova: „Tas dzimšanas dienas formāts raksturo to, kā mēs šo materiālu pasniedzam – mēs nestāstām ne patiesību, ne kaut kādu lielu domu, ko tagad vajadzētu visiem saprast un pieņemt par savējo.”
Izrāde veidota tā, lai iedotu telpu sarunām, strīdiem, varbūt vienam otru apliecinošiem viedokļiem. Paskatīties pašiem uz sevi no malas un mēģināt atrast jaunu pieeju saviem pieņēmumiem par to, kā tad ir patiesībā.
Izrādē tiks akcentēta cilvēku saasinātā attieksme pret 16.martu, 9.maiju un citiem jūtīgiem datumiem. Režisors Mārtiņš Eihe uzskata – ir ļoti vērtīgi uz to paskatīties no malas, jo vēsture pierāda – šo datumu izcelšana bieži vien ir politiķu rūpīgi būvēta kampaņa.
Eihem pašam bijis pārsteigums, ka, piemēram, 9.maiju laikā no 1948. līdz 1965.gadam nesvinēja, līdz pie varas nāca Leonīds Brežņevs:
„Teiksim, Krievija tos sāka svinēt kā vienīgos svētkus, kuros tā var apvienot visus krievvalodīgos. Protams, ka mūsu politiķiem tas arī ir ārkārtīgi izdevīgi. Jebkuriem, vai tie ir liberāļi kā „Vienotība”, vai viņi ir nacionālisti, vai Zaļie zemnieki , vai „Saskaņa”. Viņi vāc vienkārši bonusa punktiņus, jo tas ir tāds jautājums, par kuru katram cilvēkam gandrīz vienmēr būs viedoklis, bieži vien tieši pēc tā, kādā valodā viņš runā, ir zināms, kurā pusē viņš nostāsies.”
Eihe izrādē darbojas arī kā viens no aktieriem, līdz ar viņu spēlē arī Artūrs Čukurs, Jānis Kronis un Jana Ļisova.
Aktieri no skatītājiem sagaida, ka pēc izrādes viņi „cīnītos ar iekšēju diaologu”: „Ar savu izrādi neko globāli mēs mainīt nevaram, bet varam šo tēmu pacelt un likt par to domāt un runāt.
Man bija atnācis viens draugs uz mēģinājumu, un viņa izrādes pēcgarša bija tāda – stulbie latvieši un stulbie krievi!
Jo tik muļķīgi un bezjēdzīgi mēs reizēm darbojamies. Būtu labi, ja pēc šīs izrādes mēs padomātu ar savu galvu”.
