Pirmais Valmieras vasaras teātra festivāls tika sarīkots ar mērķi – piedāvāt uz teātri paskatīties citām acīm, nekā ierasts. Izdevās ļoti labi, to novērtēja kā skatītāji, tā teātra kritiķi, un tas iedvesmoja organizētājus festivālu rīkot katru gadu, kaut gan sākotnēji bija iecerēts, ka tas notiks reizi divos gados.
Šī gada festivālu tā direktors Reinis Suhanovs dēvē par mazo brāli, bet nevis tādēļ, ka piedāvājums būtu mazāks, bet tādēļ, ka tas veltīts ģimenēm ar bērniem:
„Tas, ka bērni ar vecākiem kopā apmeklē teātri, ir ļoti svarīgi. Tas ir līdzīgi kā ar izlasītu un kopā pārrunātu grāmatu.
Arī izrādi, kad jūs to kopā noskatāties, jūs to pārrunājat, saprotat, ko katrs tajā ir atradis un sapratis. Un teātris veicina arī asociatīvo domāšanu, kas mūsdienās, kad valda attēlu kultūra, arī ir ļoti būtiski”.
Par šī gada festivāla krustmāti Reinis Suhanovs dēvē pērn festivālā izrādīto Kārļa Krūmiņa izrādi bērniem „Nāc laukā!”, ko varēja noskatīties daudzdzīvokļu mājas pagalmā un kas ar savu neparasto formu un vietu bija citāda saruna ar bērniem, nekā bieži vien teātrī ierasts. Izrāde nominēta arī „Spēlmaņu nakts” balvai.
„Nāc līdzās!” būs skatāma arī šogad, līdzās septiņiem pilnīgi jauniem iestudējumiem. Arī Kārlis Krūmiņš veido vienu no tiem – un tā ir izrāde „Štābiņš”, kas notiks mežā, stāsta režisors:
„Izrādes centrā ir bērnu bariņš, kas nejauši mežā atrod štābiņu. Tas ir zemē ierakts, un viņi tā kā mazliet baidās un brīnās par to atradumu un pamazām sāk izmeklēt, kam tas štābiņš varētu būt, un tad no viņu meklējumiem nāk ārā dažādas atklāsmes, līdz viņi beidzot atrod tā iemītnieka dienasgrāmatu, un tad tas noslēpums pamazām sāk risināties. Caur šo nezināmo tēlu viņi atklāj dažādas dzīves un dzīvošanas varbūtības iespējamības, un man liekas, tāda varbūtību fantazēšana un iztēlošanās ir milzīga daļa no bērna attīstības”.
Jāpiebilst, ka bērni visbeidzot arī ieraudzīs noslēpumaino meža bunkura iedzīvotāju. Bet iestudējums sāksies kā orientēšanās spēle festivāla centrā Hanzas laukumā, no kurienes bērniem kopā ar vecākiem būs jāatrod štābiņš – izrādes norises vieta.
Neierastās vidēs notiks arī citu režisoru izrādes, tā, piemēram, Ingas Tropas veidotā izrāde „Ūdens” būs skatāma ugunsdzēsēju depo, Paulas Pļavnieces izrāde „Kur pazudis Viktors Sapropelis” – lietoto mēbeļu veikalā, igauņu un latviešu kopprojekts „Mindstuff” – pazemes autostāvvietā, bet Elmāra Seņkova iestudējums „Klubs” – „Multiklubā”.
Līdzās bērnu programmai festivāls piedāvās arī Kristapa Pētersona skaņas izrādes „Purva bridējs. Ciltskoks” pirmatskaņojumu, kas notiks Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā.
Tās pamatā - elektroakustisks skaņdarbs, kura centrā būs cilvēku balsis no solo līdz korim dažādās nokrāsās, savukārt perifēriju veidos vides trokšņi, stāsta festivāla direktors Reinis Suhanovs:
„Kristaps izvēlējās samērā sarežģītu tehniku, kā šo stāstu atnest līdz klausītājam, respektīvi, izrāde notiek meža pļavā, skatītāji sēž pļavā un apkārt viņiem ir 46 skandas dažādos augstumos, dažādos attālumos, un caur šīm skandām skatītājiem tiek uzburta „Purva bridēja” pasaule, un tur darbojas ne tikai aktieri ar savām balsīm, bet arī mūziķi - mākslinieciskais ansamblis ir tuvu pie 40 cilvēkiem. Aprēķināts ir tā, ka tas iesākas, kad ir krēsla, bet noslēdzas tad, kad ir tumsa. Tas ir skanisks piedzīvojums, tiek veidota saspēle starp Kristapa skaņas pasauli un dabas pasauli”.
Valmieras vasaras teātra festivāls norisināsies – no 4. līdz 6. augustam.