Horeogrāfe, kurā zināma kā Latvijas laikmetīgās dejas ciltsmāte, šajā izrādē iejutīsies dejotājas lomā. Projekts pēta dažādu mākslas profesiju un varas attiecības. Izrādē horeogrāfe "pakļaujas" savu audzēkņu vadībai, bet atbildība par izrādes galīgo formātu, kopējo struktūru un skaņu pasauli uzticēta nevis horeogrāfam vai režisoram, bet gan mūzikas producentam Elvi un dejas dramaturģei Intai Balodei.
"Solo piecpadsmit" horeogrāfijas veidojuši Katrīna Albuže, Nadežda Beļajeva, Evita Birule, Dmitrijs Gaitjukevičs, Ramona Galkina, Liene Grava, Elena Jacinta, Lilija Lipora, Līga Liberte-Lasmane, Elīna Lutce, Valērijs Oļehno, Sintija Siliņa, Guntis Spridzāns un Eva Vancāne. Tēlaini runājot - projektā sastapsies trīs laikmetīgās dejas horeogrāfu paaudzes, jo Latvijas Kultūras akadēmijā laikmetīgās dejas kursā audzēkņi tiek uzņemti reizi četros gados, šobrīd mācās ceturtā paaudze.
Nosaukums "Solo piecpadsmit" simbolizē 14 horeogrāfijas, bet piecpadsmitais ir tas, kurš dejo - Olga Žitluhina.
Jau sen neesmu bijusi uz skatuves stundas garumā vai pat ilgāk. Tā ir traka atbildība, jo gandrīz visi horeogrāfi ir mani audzēkņi. Taču šajā gadījumā es neesmu ne viņu skolotāja, ne horeogrāfe, bet gan vienkārši izpildītāja. Tāpēc visiem saku - dodiet, kas jādara, bet nejautājiet padomu," intervijā "Klasikai" stāsta Olga Žitluhina.
Viņa atklāj, ka horeogrāfiju mācīšanās aizņēmusi divus mēnešus, kuru laikā tikusies un daudz ko pārspriedusi ar katras dejas horeogrāfu: "Tikai pagājušajā nedēļā sākām likt kopā. Gribu nevis iemiesoties, bet atcerēties, kas katrā miniatūrā īpašs. Cilvēkus atceros pēc sarunām, noskaņas. Dažs mazajā etīdē gribēja visu dzīvi ielikt. Vēl svarīgi, lai tiek atpazīts horeogrāfa rokraksts. Jebkurā gadījumā man ir glābiņš - visa centrā būšu es pati."
Projekta "Solo piecpadsmit" ideja pieder Horeogrāfu asociācijas vadītājai Sintijai Siliņai.
Kad Sintija uzaicināja mani kļūt par izrādes "montieri", sākumā domāju - nu, kas tad tur, tāda paspēlēšanās ar klucīšiem. Tagad jūtu, ka visas četrpadsmit etīdes ir nopietnas izrādes, un katrā no tām ielikta konkrēta ideja, liela doma. Iznākusi tāda smalka spēle ar zelta klucīšiem," par "Solo piecpadsmit" saka Olga Žitluhina.
Projekta tapšanā izcīnītas cīņas arī par izrādē skanošo mūziku. "Mūzikai piemīt liela vara. Dažiem horeogrāfiem ir svarīga atmosfēra, ko tā uzbur, citam svarīgāks ir klusums vai teksts. Taču mūzika vienmēr ņem virsroku," norāda Inta Balode.
Olga Žitluhina uzsver, ka tieši šī iemesla dēļ mūziku savā darba ikdienā klausoties visai reti: "Ja jūtu, ka mūzika paņem visu telpu, saprotu, ka man tajā nav vietas."
"Mums, dejotājiem, mūzika nav terapija vai veldzēšanās," pārdomas par mūziku rezumē Inta Balode. Rezultātā uzvedumā lielākoties skanēs Elvi mūzika, kas netraucē horeogrāfijai.
