Normunds Naumanis mīlēja teātri! Nežēlīgi un gudri. Bet vienmēr atvērti mākslas brīnumam, to gaidot un protot par to priecāties.
Ieguvis labu teātra izglītību Maskavā, nenorimti sekoja līdzi mākslas procesiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Izvirzot augstus analīzes kritērijus, meklēja kopsakarības un prata pamanīt neparasto un talantīgo mākslā.
Savulaik Jaunā Rīgas teātra nekurinātajās un noplukušajās telpās tieši viņš paredzēja mākslas brīnumu, un izmantojot savus profesionālos kontaktus prata, teātri pasniegt arī starptautiski.
Es domāju, ka pēc Lilijas Dzenes viņš bija nākamais - tik trāpīgs, tik precīzs un reizēm pat kontraverss un reizēm pat riebīgs. Uz viņu varēja sadusmoties. Viņu varēja kādu brīdi pat nemīlēt, bet nevarēja noliegt, ka viņa zināšanas, viņa intelekta spējas, viņa analītika vienmēr piesaista," saka Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Normunda Naumaņa 50.jubilejai veltītajā raidījumā "100g kultūras" kritiķis norādīja, ka kritika ir tāda pati daiļrades forma kā teātris.
Mēs ar viņu strīdējāmies par filmām apmēram tā, it kā mēs strīdētos par to, vai vilkt baltu vai melnu kreklu, saprotot, ka šādā veidā strīdēties ir smieklīgi," atminas kino kritiķe Daira Āboliņa. "Un Normunds nekad nepiekāpās. Nekad."
Ir teiciens, ka nav neaizstājamu cilvēku, taču Normunds Naumanis nav šis gadījums.
