Kultūra

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās izstādi "Vikingu un zviedru laiki Latvijā"

Kultūra

Baznīcu naktī pamestajā Īles dievnamā būs īpaša programma

"Tūkstošdeviņsimt" ar Vestardu Šimku - izrāde par pianistu, kurš nekad nenokāpa no kuģa

«Novecento» - magnētisks stāsts ar mūziku, kas elpo līdzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Tas ir stāsts par pianistu, kurš nekad nenokāpa no kuģa un spēlēja tādu mūziku, kādu nespēlēja neviens cits. Itāļu rakstnieka Alesandro Bariko darbs „Novecento” jeb „Tūkstošdeviņsimt” šonedēļ Dmitrija Petrenko režijā atdzīvosies Spīķeru koncertzālē, uz skatuves satiekoties aktiera stāstam un pianista Vestarda Šimkus klaviermūzikai.

Skatuves telpa ir lakoniska – tikai klavieres un bāra krēsls, aktieris un pianists. Nav ne kuģa, ne jūras, tikai magnētisks, iztēli raisošs stāsts un mūzika, kas elpo tam līdzi.

Tūkstošdeviņsimt šajā stāstā ir nevis skaitlis, bet Alesandro Bariko stāsta galvenā varoņa vārds. Piedzimis emigrantiem ceļā pāri okeānam un pamests turpat, uz kuģa klavierēm, zēns tiek pie vārda, kas apzīmē tikko sākušos jauno gadu simteni. Neparastā mūziķa likteni izstāsta viņa labākais draugs trompetists, ko atveido Kristaps Ķeselis vai Maksims Busels, jo izrāde iestudēta gan latviski, gan krieviski.

Pats Tūkstošdeviņsimt izrādē dzīvo tikai mūzikā, ko atceras viņa draugs. Tā izskan asprātīgā saspēlē starp aktieriem un pianistu Vestardu Šimku. Mūziku un improvizācijas šai izrādei, kas aptver visplašāko emociju spektru, pilnībā radījis pianists pats. Viņu tam spēcīgi iedvesmojis pats Bariko romāns.

„Bija ļoti viegli identificēties ar šo stāstu, ar to, ka galvenais varonis rada mūziku, kas it kā neeksistē," stāsta Vestards Šimkus. "Viņš ir spējīgs spēlēt arī kaut kādas „normālās” notis, bet var radīt arī kaut ko savu, citu un unikālu. Viņu ārpasaule interesē tikai kā kaut kas, kas dzīvo viņa iztēlē, nevis kā kaut kas, ko viņš labprāt gribētu pieredzēt. Jo viņš nekad mūžā tā arī no šī kuģa nenokāpj. Ārpasaule ir tikai viņa iztēlē, un tā arī iedvesmo viņu radīt šo mūziku.”

Vestards Šimkus atzīst, ka arī viņam iespēja radīt ko jaunu un improvizēt saspēlē ar literāru tekstu ir liela bauda.

„Radot šo mūziku, es centos saprast, kādā laikā notiek darbība – tie ir divdesmitie, trīsdesmitie gadi, mūzikas zelta laikmets, bigbendu un izcilu atskaņotājmākslinieku ēra, kad Sergejs Rahmaņinovs un jaunais Vladimirs Horovics priecēja klausītājus koncertos Amerikā," turpina Šimkus. "Ir saglabājušies ieraksti no tā laika, un tie mani kā mūziķi ir iedvesmojuši jau no deviņu gadu vecuma. Līdz ar to man šī izrāde ir savā ziņā iespēja atgriezties tajā laikā un radīt mūziku, kas it kā harmoniski iekļautos tā laika muzikālajā ainā un pa vidu tam radīt kaut ko, kas tajos laikos būtu kaut kas pavisam jauns, nedzirdēts un unikāls.”

Ideja iekļaut šādu mūzikas un teātra saspēli „Rīgas festivāla” repertuārā radusies komponistam Arturam Maskatam, kurš to uzticējis režisoram Dmitrijam Petrenko, kura pieredzē jau ir vairākas muzikālās izrādes. Arī viņu doma par „Novecento” jeb „Tūkstošdeviņsimt” iestudējumu pavadījusi jau sen. Kā Petrenko atzīst intervijā „Klasikai”, lakonisko izrādes formu viņš izvēlējies apzināti.

„Teātrī galvenais un faktiski vienīgais instruments ir iztēle," uzsver Petrenko. "Mums nebūs ne kuģis, ne restorāns, ne orķestris. Viss tas būs, bet skatītāju iztēlē. Un ja aktieris strādā labi, precīzi un godīgi, mēs arī aizmirstam, ka tā ir vienkārši Spīķeru koncertzāles skatuve.”

Iestudējums „Novecento” jeb „Tūkstošdeviņsimt” Spīķeru koncertzālē būs skatāms 8.jūnijā krievu valodā ar aktieri Maksimu Buselu un 9.jūnijā latviski ar Kristapu Ķeseli. Abās izrādēs spēlēs pianists Vestards Šimkus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti