„Es piederu pie tiem, kas nesaprot un nepieņem notiekošo un ļoti negatīvi uztver Krimas pievienošanu Krievijas Federācijai,” norāda bijusī Rīgas Krievu, tagad Tabakova teātra aktrise Jana Sekste. „Diemžēl pretējā nometnē, kurā kategoriski atbalsta šīs valsts darbības, ir pārāk daudz cilvēku, kurus es ne tikai cienu un saucu par skolotājiem, bet kurus arī no sirds mīlu. Tāpēc neesmu gatava spert zemes gaisā un "nekad nesniegt roku" - tā ir pārāk liela greznība.”
Jana Sekste zina vairākus gadījumus, kad teātra māksliniekiem uzstājīgs lūgums parakstīt atbalsta vēstuli Putina politikai Krimai izteikts pa telefonu.
„Man liekas, tas ir šausmīgi, kad varai sāk būt vajadzīgas šīs te vēstules. Nevis, kad cilvēki paši pēc savas iniciatīvas savācas un nolemj izteikt viedokli, bet kad tas notiek pēc kāda zvana....Varai šīs vēstules sāk būt vajadzīgas, kad tā saprot, ka tās rīcība ne vien izskatās ne visai labi, bet tāda ir arī pēc būtības. Bet pats briesmīgākais, kas notiek, - šī milzīgā šķelšanās, - kurš nokļūs sarakstā, kuriem rokas labāk nesniegt un acīs neskatīties."
Teātris ir vienīgā vieta, kur cilvēkiem ļauj domāt brīvi, saka aktrise, un tāpēc teātriem jāturas kopā nevis jākaro. Tā uzskata arī Putina atbalstītājs, aktieris un Nāciju teātra vadītājs Jevgēņijs Mironovs, kurš gan kultūras cilvēku atbalsta vēstuli režīmam nav parakstījis.
Mākslinieks īstenību var ietekmēt tikai vienā veidā. Mums jādara mūsu kopīgais darbs. Tas mums izdodas vislabāk. Jāstrādā vienam otra labā. Tāpēc es uzskatu, ka teātra darbinieki, tostarp mans draugs Alvis Hermanis, ar saviem skaļajiem paziņojumiem pieļauj lielu kļūdu. Jo māksla ir vienīgais šaurais koridors, pa kuru mēs vēl varam satikties, un tikai tajā ir nākotnes cerība,” skaidro Mironovs.
Viens no populārākajiem Maskavas režisoriem Konstantīns Bogomolovs, kurš iestudējis arī Liepājas teātrī, uzskata, ka cenzūra pagaidām lielākoties ir galvā, bet tās izpausmes kļūst arvien biežākas. Pašcenzūru viņš sauc par lielākajām briesmām.
„Sabiedrībā tiek radīta atmosfēra, kad tradicionālās vērtības tiek pretstatītas modernajai mākslai, un tas raida signālus māksliniekam, kādas izvēles viņam jāizdara. Informatīvais fons kļūst par signālu. Tas nav tiešs zvans, priekš kam. Un izvēle, kas jāizdara māksliniekiem, ir - reaģēt uz šiem signāliem vai nereaģēt. Un reaģēt var dažādi,” norāda Bogomolovs. „Piemēram, es te sēžu un vienkārši saku: "Kas tur tik slikts, ka Krima pievienojās Krievijai? Jums tiešām nepatīk, kas notiek mūsu valstī?". Un es tādā veidā raidu atbildes signālu - puiši, es jūs sapratu! Es ar Jums! Cerams, ka jūs mani kaut kā atbalstīsiet!.. Man būs labāk. Vai arī ierakstīšu „feisbukā”. "Ko jūs visu laiku protestējat! Man daudzi draugi, kas vada teātrus, pēkšņi ieraksta: "pietiek lamāties! Ir taču tik daudz laba" lūk, tā ir principiāla izvēle, kas šodien jāveic cilvēkam, kas nodarbojas ar teātri.”
Kā iepriekš vēstīts, pēc paziņojuma par Jaunā Rīgas teātra viesizrāžu atcelšanu Krievijā un Gunas Zariņas atteikšanās Maskavā spēlēt titullomu izrādē "Mēdeja" līdzīgu lūgumu pauda daži Nacionālā teātra izrādes „Vecene” aktieri. Teātra direktors Ojārs Rubenis paziņoja, ka tiksies ar aktieriem, lai pārrunātu šo lūgumu. Tāpat Rubenis aicināja Kultūras ministriju paust oficiālu viedokli jautājumā par Latvijas mākslinieku viesošanos Krievijā.
Nacionālais teātris 20.martā aktieru un darbinieku sanāksmē nolēma tomēr doties viesizrādēs uz Krieviju. Šīs Latvijas Nacionālā teātra viesizrādes tika plaši reklamētas Krievijas televīzijas kanālos un presē.
Diskusiju par attieksmes paušanu pret Krievijas agresiju pret Ukrainu un mākslinieku pozīcijas nozīmi izraisīja režisora Viestura Kairiša uzstāšanās „Lielās mūzikas balvas 2013” pasniegšanas ceremonijā.
Marta sākumā Kultūras ministrija paziņoja, ka politiskā līmenī neiejauksies mākslas procesos un kultūras cilvēkiem nenorādīs tikai vienu iespējamo rīcības modeli, proti, viesoties ar izrādēm un citiem kultūras pasākumiem Krievijā vai boikotēt.
Šomēnes Maskavā notiek labāko Krievijas izrāžu festivāls „Zelta Maska”, kur vairākās kategorijās nominēti arī latvieši. Piemēram, šobrīd Maskavas Lielajā teātrī notiek Rēzijas Kalniņas un Aināra Rubiķa Novosibirskas teātrī iestudētās „Mesas” viesizrāde, un abi šie mākslinieki nominēti „Zelta Maskai”.
