Esam unikāli, mums ir vienota dejas balva – šāda frāze izskanēja Dejas balvas nominantu paziņošanas dienā. Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja Inta Balode neapgalvo, ka nekur citur šādas vienotas dejas balvas nav, tomēr, cik viņai bijusi iespēja uzklausīt ārzemju dejas nozares pārstāvju sacīto, Latvijas apbalvojums dejas mākslā ir visnotaļ unikāls.
“Protams, ja visi vērtē visu, var būt tā, ka visur priekšplānā izvirzās nosacīti viduvējības. Tas it kā nav labi. No otras puses, tas liek katram pārliecināt par sava virziena tīrību, spēku un vairāk motivē runāties. Es domāju, kas tas ir labi, bet tas ir arī ļoti grūti,” par vienotas dejas balvas pastāvēšanu teic Balode.
Jāatgādina, ka mūža balvas dejas mākslā saņēmēji ir dejas pedagoģe, horeogrāfe un Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte un baletdejotājs, pedagogs Haralds Ritenbergs.
Dejas balvas žūrijas pārstāvju pieredze un komentāri par vērtēšanas procesu
Dejas balvas žūrijas priekšsēdētāja Agnese Andersone atklāj, ka, veicot savu kopsavilkumu par visām izrādēm, centusies tās nešķirot pēc žanra:
“Svarīga ir sajūta, ko izrāde atstāj un analītiskā domāšana, ko tā veicina – vai šī izrāde liek par ko aizdomāties, vai arī tu aizej tikpat tukšs, cik atnāci. Tas izrādes jautājums, un tam nav absolūti nekādas saistības ar žanru.”
Novērtē nozīmīgākos sasniegumus dejā! Līdz 25. aprīlim portālā LSM.lv iespējams piedalīties “Dejas balvas 2019–2020” skatītāju balsojumā un izvēlēties divus skatītāju iemīļotākos darbus kategorijās “Dejas iestudējums” un “Dejas notikums”.
Pats vērtēšanas process, kā stāsta Andersone, dalījies divos posmos: “Viens lielais izaicinājums, iesākot darbu Dejas balvas žūrijā, bija izrāžu kritums gan skaita, gan kvalitātes ziņā. Iepriekšējais gads bija Latvijas simtgade, kur [..] visos žanros bija liels uzplaukums. 2019. gadā, kad sākām darbu, likās, ka viss dikti iet uz leju, bet kopumā, kad jau beidzām darbu, sapratām, ka to [izrāžu, notikumu] ir visai daudz. Otrs posms ir 2020. gads, kad pēkšņi palikām vispār bez izrādēm. Šis klusuma posms deva to, ka rudenī saņēmām ļoti daudz pieteikumu. Vajadzēja skatīties pa divām izrādēm dienā, lai visu noskatītos. Cits ļoti īpatnējais un negaidīti gaidītais pienesums – digitālās vides izrādes.”
Jāatzīmē, ka atsevišķa kategorija digitālajiem darbiem nav, bet tie ir iekļauti gan pie laikmetīgās, gan skatuviskās tautas dejas.
Pievēršoties dejas notikumiem, kas īstenoti reālajā, ne virtuālajā vidē, Andersone uzsver gan klātbūtnes nozīmi, gan emocijas.
Ar kolēģiem kopā secināts, ka dejas izrāžu vērtēšana pēc video ieraksta noskatīšanās liedz pavisam pilnvērtīgi argumentēt par vai pret.
Uzsākot darbu žūrijā, Gunta Skuja, kura pārstāv skatuviskās tautas dejas virzienu, bijusi neizpratnē par to, cik salīdzinoši nepieejamas ir laikmetīgās dejas izrādes. Viņas kolēģes – laikmetīgās dejas ekspertes – paskaidrojušas, ka šādas izrādes gan iespēju, gan finansiālā ziņā ir ļoti sarežģīti parādīt. Tā piemēram telpās, kurās bieži vien notiek laikmetīgās dejas izrādes, var sapulcēt vien pavisam nelielu skatītāju loku. Protams, ar skatuviskās tautas dejas vai baleta zāļu ietilpību tas ir nesalīdzināmi. Skujai žēl, ka labas laikmetīgās dejas izrādes var nesasniegt plašāku auditoriju.
Balets
Baleta mākslas sasniegumu izcelšanai nozīmētas četras kategorijas – “Baleta iestudējums vai notikums”, “Baleta horeogrāfe/-s”, “Baletdejotāja” un "Baletdejotājs”.
Kā novērojusi baleta mākslas eksperte Agnese Andersone, 2019. un 2020. gads baleta mākslā bija salīdzinoši kluss un mierīgs. Viņa atzīst, ka gaidīja vairāk jauno horeogrāfu darbu.
“Tā vispār ir tāda tendence, ko vērojam baletā, ka ir maz uzdrošināšanās jaunajiem horeogrāfiem vai maz iespēju. Tas vēl ir jautājums, kāpēc tas tā ir, bet tas tā tiešām ir,” pauž žūrijas priekšsēdētāja un baleta mākslas eksperte.
Andersonei ir prieks par nominētajiem horeogrāfiem. Jauno mākslinieku skatuves darbos kā spilgtas parādības iezīmējas arī scenogrāfija un mūzika. Viņa vēl jaunajiem baleta horeogrāfiem rast iespējas, meklēt skatuvi un nebaidīties kļūdīties, jo bez mēģināšanas neviens nekur netiek.
Atlasīt nominantus individuālā novērtējuma – baletdejotāju kategorijās – Dejas balvas žūrijai neesot bijis sarežģīti. Divu gadu laikā solisti ļoti pārliecinoši sevi pieteikuši jaunajos iestudējumos.
Starp nominētajiem iestudējumiem/notikumiem arī starptautiskais baleta koncerts “Lieliskais baleta gadsimts”. Lūgta komentēt šī uzveduma pienesumu no Rīgas Baleta skolas vadītājas pozīcijām, Andersone skaidro, ka tas audzēkņiem devis iespēju ne vairs teorētiski, bet tīri fiziski izjust, kāda ir iepriekšējo dekāžu horeogrāfija, cik tā ir atšķirīga no mūsdienu horeogrāfijas. Iestudējumā piedalījās arī kaimiņvalstu baletskolu audzēkņi.
Laikmetīgā deja
Laikmetīgajā dejā, salīdzinot ar citiem dejas virzieniem, šis divu gadu periods bijis īpaši ražīgs. Ne velti izveidotas divas kategorijas – “Laikmetīgās dejas iestudējums” (5 nominanti) un “Laikmetīgās dejas notikums” (6 nominanti). Protams, vērtēti arī laikmetīgās dejas horeogrāfi un dejotāji. Šādu dalījumu pamato žūrijas pārstāve, laikmetīgās dejas eksperte Agnese Bordjukova: “Notikumi bijuši ļoti dažādi. Tie [..] bijuši svarīgi nozarei kopumā, kā piemēram, laikmetīgās dejas un rezidenču programma kultūrtelpā “Točka”, ko kūrēt uzņēmās pats horeogrāfs un dejas mākslinieks. Šis notikums pierādīja, ka laikmetīgajai dejai akūti vajadzīga telpa brīvi radošam darbam.”
Bordjukova min, ka daudzi no nominētajiem darbiem paplašinājuši izpratni par to, kas ir izrāde, kas ir laikmetīgā deja un kā to var piedzīvot.
Kā piemēru viņa nosauc izrādi „Un pēkšņi gulbji”, kur sadarbojas vienlīdz svarīgi partneri – dejas mākslinieki un Burtnieku novada iedzīvotāji. Līdzīgi arī Kristīnes Brīniņas izrādē–instalācijā „Atkāpšanās”.
Kopumā mākslinieki laikmetīgajā dejā izvēlas runāt par sev svarīgām tēmām vai sociāli nozīmīgiem procesiem.
Starp pandēmijas laika “krīzes risinājumiem” jeb digitālajiem projektiem Bordjukova ierindo unikālo Olgas Žitluhinas dejas projektu “#pijamadancepractice”. Arī apvienība “IevaKrish” radusi dažādus formātus, kā šajos ierobežojumu laikos izpaust savas horeogrāfiskās kvalitātes.
Taujāta, kā žūrijai veicās ar laikmetīgās dejas iestudējumu vērtēšanu, Agnese Bordjukova piesauc lielas diskusijas par darbiem, kas galu galā palikuši “aiz borta”. Viņa izsaka cerību, ka autori turpinās darbu pie iesāktajām tēmām, radot pārliecinošāku kopiespaidu.
Bordjukovu gandarījis kolēģu prieks par izvirzīšanu Dejas balvai, jo dienā, kad paziņoti nominanti, sociālajos tīklos valdījis patiess prieks.
Skatuviskās tautas dejas, iestudējumi bērniem un jauniešiem
Dejas balvas žūrijas pārstāve un skatuviskās tautas dejas eksperte Gunta Skuja norāda, ka amatiermākslas kolektīviem un arī viņu horeogrāfiem mājsēdes laiks iecirtis robu daudzos radošajos plānos:
“Bija zināmi dažādi projekti, dažādas kolektīvu jubilejas, kurās viņi gatavojās veidot jaunus uzvedumus, koncertus un piedāvāt tos Dejas balvas žūrijai, bet tas viss nerealizējās. Piedāvājums, ko mums vajadzēja izvērtēt, bija ļoti, ļoti niecīgs.”
No niecīgā piedāvājuma Dejas balvai izraudzīti trīs iestudējumi/notikumi – „Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim”, sajūtu kastīte „Līgo gadalaiki”, un „Saules zīmē rotāties”. Skuja vērtē, ka katrs no tiem ir ļoti atšķirīgs. Ir savā ziņā tispisks deju uzvedums, kāds tiek sagaidīts arī no citiem kolektīviem, bet te būtisks priekšnosacījums – tāds var tapt vien tad, kad ir iespēja aktīvi darboties klātienē. Vēl skatuvisko tautas deju pārstāv četri mākslas video Latvijas dabā un četras kartītes ar latviešu tautas tērpiem, kā arī vēl kāds netradicionāls piedāvājums – tautas dejas raksti viena cilvēka izpildījumā.
Skatuviskās tautas dejas eksperte priecājas par nominantiem un atklāj, ka izšķiršanās par vienu no tiem nenāksies viegli.
Par kategoriju „Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem” Gunta Skuja teic: “Man liels prieks, ka mēs izveidojām šo jauno kategoriju bērniem un jauniešiem. Vienalga, kurā žanrā arī viņi nestrādātu – klasiskajā, laikmetīgajā vai skatuviskajā dejā –, mums viņiem jādod iespēja.”
Par jaunumu nomināciju rindā gandarīta arī Dejas balvas žūrijas priekšsēdētāja Agnese Andersone: “Man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi. Es jau sen par to [iestājos]. Varbūt kā skolas vadītāja, varbūt kā mamma, varbūt kā vienkārši sabiedrības daļa jūtu, ka šīs
izrādes bērniem un jauniešiem ir ārkārtīgi nepieciešamas, bet to ir maz. Veidot izrādes tieši jauniešiem ir ārkārtīgi grūti un sarežģīti. Nemaz nav tik viegli šobrīd jaunieti pievērst dejas izrādei.”
Dejas balvu šajā kategorijā saņems viens no četriem nominētajiem iestudējumiem. Andersone izsaka cerību, ka jaunā nominācija varētu kalpot par pamudinājumu pievērsties regulārākai bērnu un jauniešu izrāžu veidošanai.
Ieguldījums un pārsteigums dejas mākslā
Liela dažādība parādās kategorijā „Ieguldījums dejas mākslā” – nosaukti pieci pretendenti, kas snieguši teorētisku, praktisku, organizatorisku u.c. ieguldījumu dažādu dejas žanru izzināšanā, pilnveidošanā un popularizēšanā.
Savukārt kategorijā „Pārsteigums dejas mākslā” izraudzīti četri nominanti. Laikmetīgās dejas ekspertei Agnesei Bordjukovai īstens pārsteigums bija Daugavpils deju grupas “Factory Kingz” piedalīšanās un uzvara starptautiska mēroga sacensībās. Vēl žūriju pārsteidza izrāde/performance dejas valodā “Intervija ar Frānsisu Bēkonu” , kā arī starpžanru projekts “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt”, kam, kā atzīmē Bordjukova, ir ļoti tīrs un precīzs formāts.
Skatuviskās tautas dejas eksperte neslēpj, kas viņas pārsteigums ir “Gatves deja” lidostā. “Ne katra lidosta var atļauties uz kādu mirkli apturēt saikni ar pasauli. [..] Man liekas, ka tas ir pārsteigums vienkārši par to uzdrīkstēšanos, ka to varēja sakārtot, ka to varēja izdarīt.”
Vai Dejas balvas piegādās ar droniem vai pasniegs tieši rokās uz Dailes teātra skatuves, to pašlaik nevar zināt. Tomēr droši zināms, ka svētki būs un katrs Dejas balvas laureāts saņems naudas balvu un mākslinieces Gintas Grūbes veidoto statueti. Ceremonijai 29. aprīlī varēs sekot līdzi tiešraidē portālā LSM.lv.
KONTEKSTS:
Dejas balva ir Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā – baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā. 2021. gada ceremoniju veido režisors Valters Sīlis.
''Dejas balvas'' nominanti:
Balets
Baleta iestudējums vai notikums:
- Baleta viencēlienu vakars “Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets; horeogrāfi: Antons Freimans un Elza Leimane
- Starptautisks baleta koncerts “Lieliskais baleta gadsimts”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets; koncerta mākslinieciskā vadītāja: Regīna Kaupuža
- Balets “Trīs draugi”, producents: Latvijas Nacionālā opera un balets; horeogrāfs Sergejs Zemļanskis, horeogrāfa asistents: Dmitrijs Gaitjukevičs
Baleta horeogrāfe/-s:
- Antons Freimans – “Hamlets”
- Elza Leimane – “(Ne)stāsti man pasakas”
Baletdejotāja:
- Jūlija Brauere – Odeta-Odīlija (“Gulbju ezers”), Pelēkā meitene (“(Ne)stāsti man pasakas”), Ofēlija (“Hamlets”)
- Baiba Kokina – Ģertrūde (“Hamlets”), Patrīcija (“Trīs draugi”)
- Annija Kopštāle – Odeta-Odīlija (“Gulbju ezers”)
Baletdejotājs:
- Antons Freimans – Roberts (“Trīs draugi”)
- Kristaps Jaunžeikars – Viņš (“(Ne)stāsti man pasakas”), Hamlets (“Hamlets”), Roberts (“Trīs draugi”)
- Arturs Sokolovs – Viņš (“(Ne)stāsti man pasakas”)
Laikmetīgā deja
Laikmetīgās dejas iestudējums:
- “Baiļu rutīna”, producents: Ģertrūdes ielas teātris; horeogrāfe: Jana Jacuka
- “Drosmes projekts”, producents: Dirty Deal Teatro; horeogrāfe: Eva Krūmiņa
- “Kur tu esi kad es guļu”, producents: Ģertrūdes ielas teātris; horeogrāfe: Agate Bankava
- “Labrys”, producents: Ieva Ozoliņa un Horeogrāfu asociācija; horeogrāfi: apvienība ''IevaKrish''
- “Otrā pusē”, producents: Ina Ločmele un Latvijas Kultūras akadēmija; horeogrāfe: Elīna Gaitjukeviča
Laikmetīgās dejas notikums:
- Projekts “Ārējais klimats / iekšējais laiks” I un II, producents: Laura Stašāne un Latvijas Jaunā teātra institūts
- Izrāde-instalācija “Atkāpšanās”, producents: Horeogrāfu asociācija; horeogrāfe: Kristīne Brīniņa
- “Un pēkšņi gulbji!”, producents: LAUKKU; horeogrāfi: Agate Bankava, Agnese Bordjukova, Linda Krūmiņa, Laura Lapiņa, Burtnieku novada iedzīvotāji un sociālā dienesta darbinieki
- “Rezonanse. Trīs”, producenti: Guna Bīriņa un Anša Rūtentāla Kustību teātris, Patrīcija Kolāte un Latvijas Kultūras akadēmija; horeogrāfi: Ivars Broničs, Ramona Galkina, Ilze Zīriņa
- Laikmetīgās dejas un rezidenču programma kultūrtelpā “Točka”, kurators: Rūdolfs Gediņš
- #pijamadancepractice, producente, horeogrāfe un dejotāja: Olga Žitluhina
Laikmetīgās dejas horeogrāfe/-s:
- Agate Bankava – “Karte” projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” ietvaros, “Kur tu esi kad es guļu”
- Mākslinieku apvienība ''IevaKrish'' – apvienības darbs 2019. un 2020. gadā
- Elīna Gaitjukeviča “Otrā pusē”
- Jana Jacuka “Viss būs labi", “Baiļu rutīna”, “Lietisko pierādījumu muzejs”
Laikmetīgās dejas dejotāja/-s:
- Agate Bankava “Kur tu esi kad es guļu”
- Elīna Gediņa “Drosmes projekts”
- Ieva Gaurilčikaite-Sants “Satikt”, “Labrys”
- Jana Jacuka “Baiļu rutīna”
- Olga Žitluhina – #pijamadancepractice
Skatuviskā tautas deja
Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums:
- “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim”, producents: biedrība “Daiļrade”; horeogrāfi: Lilija Lipora un Ilmārs Dreļs
- Sajūtu kastīte “Līgo gadalaiki”, producents un idejas autors: Jānis Purviņš
- “Saules zīmē rotāties”, producente, horeogrāfe un dejotāja: Dagmāra Bārbale
Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem
- “Kad zeme zūd zem kājām”, producents: Veizāna deju skola; horeogrāfi: Dārta Ģīle, Maija Tjurjapina, Baiba Iekļava un Gundega Pūtele
- “PusOtrs”, Valmieras vasaras teātra festivāls, producents: Kristīne Kutuzova un "2K Publishing"; horeogrāfe: Liene Grava
- “Stāsts par Klāru un Riekstkodi”, producents: TS Dance Academy; horeogrāfi: Tālis Sils un Gunta Liepiņa-Millere
- “Tuvumā”, producents: deju grupa “Buras” un Edīte Ābeltiņa; horeogrāfi: Edīte Ābeltiņa, Ksenija Simanova, Ģirts Bisenieks
Ieguldījums dejas mākslā
- Bboy An-Juicy (Andžejs Začiņajevs) – par ieguldījumu hiphopa kultūras attīstīšanā un prestiža celšanā Latvijā un starptautiskā mērogā
- Jānis Ērglis – par izcilu horeogrāfa, pedagoga, organizatora darbu latviešu skatuviskajā dejā Latvijā un pasaulē
- Dmitrijs Gaitjukevičs, Anna Novikova, Rūta Pūce un Olga Žitluhina – par profesionālās vidējās izglītības programmas “Laikmetīgā deja” izveidošanu PIKC “Nacionālā mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skolā
- Genādijs Gorbaņovs – par augstvērtīgu Latvijas Nacionālās operas un baleta vīriešu solistu repetitora darbu, nodrošinot baleta repertuāra izrāžu nemainīgu kvalitāti, sagatavojis izrādēm solistus Arturu Sokolovu, Kristapu Jaunžeikaru, Germanu Sevčenko u.c.
- Dita Jonīte – par pētījumiem dejas vēsturē izdevumos “Neatkarības laika teātris” un “Latvija: kultūru migrācija”
Pārsteigums dejas mākslā
- Veltījums Baltijas ceļa 30 gadu piemiņai “Gatves deja uz lidostas skrejceļa”, producente: Ilze Jakovele
- “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt”, producents: Rūta Pūce, Latvijas Dejas informācijas centrs, Dance.lv žurnāls
- Daugavpils deju grupa ''Factory Kingz'' – par pasaules čempionu titula izcīnīšanu starp junioriem Snipes Battle of the Year Monpeljē (Francija)
- Izrāde/performance dejas valodā “Intervija ar Frānsisu Bēkonu”, producents: filmu studija “Janvāris 80”, idejas autore un scenogrāfe: Laura Dišlere, horeogrāfija: Liene Grava, buto horeogrāfija: Simona Orinska, režija: Madara Dišlere
