Operai 100

Alčīna. 1998.gads

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki

Dziedot dzimu, dziedot augu (1932)

Mīlas dzēriens. 1986.gads

Noskaties! Liriski komēdisks «Tristana un Izoldes» pārfrāzējums: Doniceti «Mīlas dzēriens»

“Gaiša un saulaina, harmoniski izveidota un rūpīgi izstrādāta inscenējumā, šī liriskā komēdija ir “Tristana un Izoldes» leģendas pārfrāzējums citā žanrā,” 1986. gadā par “Mīlas dzēriena” iestudējumu Latvijas operā rakstīja muzikoloģe Vija Briede.

Ievērojamais itāļu operkomponists, diriģents un pedagogs Gaetāno Doniceti (1797–1848) guva panākumus jau ar pirmo operu – “Enriko, Burgundijas grāfs” (1818). Savā mūžā komponists sarakstījis vairāk nekā 70 operu, kas ar triumfāliem panākumiem uzvestas gan Itālijā, gan Parīzē, Vīnē, Maskavā un citviet.

No 1834. līdz 1839. gadam Doniceti ir Neapoles konservatorijas direktors un profesors. Doniceti ievērojamāko operu vidū minamas tādas operas kā “Mīlas dzēriens” (1832), “Lucia di Lammermoor” (1835), “Anna Boleina” (1830), “Lukrēcija Bordža” (1833) un “Dons Paskvāle” (1843).  Viņš komponējis arī kantātes, mesas, kamermūziku un rekviēmu.

Latvijas operai - 100

Latvijas Nacionālās operas trupas kodola – Latvju operas – pirmais koncerts diriģenta Teodora Reitera vadībā Rīgas Pilsētas Otrā teātra (tagad – Latvijas Nacionālā teātra) ēkā notika 1918. gada 15. septembrī, pirmā izrāde – Riharda Vāgnera “Klīstošais holandietis” – 15. oktobrī, vēsta Nacionālās operas pārstāvji. Tagadējā ēkā Latvju opera ienāca 1919. gada 23. janvārī un tā paša gada rudenī ieguva Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.  LSM.lv sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un Latvijas Televīziju piedāvā iespēju noskatīties pilnus operas iestudējumu zelta fonda ierakstus. Ieraksti pieejami skatītājiem visā pasaulē.

Kā 1985. gadā rakstīja režisors Guntis Gailītis, operai “ir bagāts melodiskais materiāls, dzīva skatuviskā darbība, atšķirīgi, spilgti tēlu raksturi, un visam darbam cauri jūtama itāļu tautas teātra tradīcijas ietekme. Līdzīgi visām itāļu komiskajām operām dzīvesprieks, asprātība un humors šeit parādās kā ikdienas problēmu risinātājs.”

1986. gadā rakstītā recenzijā muzikoloģe Vija Briede latviešu iestudējumu nodēvēja par “radošu veiksmi”, akcentējot gan scenogrāfes Birutes Goģes asprātību, gan režisora darbu un jo īpaši – solistu veikumu: “Lepnumu jūtam, ka Rīgas operskatuve spējusi tik krāšņi atplaucēt pasaules mākslas šedevru. Tas panākts, prasmīgi liekot lietā un vietā meistaru un jauno mākslinieku entuziasmu, izvilinot no viņu spējām veselu virkni jauku pārsteigumu. Kā sprēgā Pētera Grāveļa atveidotais brīnumdakteris Dulkamara! Ja visparastākais šarlatāns ir apveltīts ar tādu ambīciju, temperamentu un spēju sevi izdevīgi izspēlēt jebkurā dzīves situācijā, noticam, ka viņam pa spēkam sagriezt ap sevi veselu notikumu karuseli. Kas par to, ka tīkotā eliksīra vietā viņš pārdod visparastāko Bordo vīnu?

Dulkamara P. Grāveļa interpretējumā ir personība, protams, ar krietnu atmaskojoša komisma piedevu. Pašcieņas pilna stāja, izcilas runas dotības. Autora piedāvātajos ātrrunas dziedājumos pēdējās gan pilnībā var atklāt tikai vokālists ar tādām nevainojamām dikcijas iespējām, kādas piemīt P. Grāvelim.

Ārpus mūzikas, ar aktierprasmi vien, solists pasmejas par veco brīnumdakteri, kas, precinot Adīnu, pats labprāt slepus ar to palakstojas. Skatuviska aizrautība, virtuozas dziedāšanas un atraisītas spēles prieks vienojas šajā tēlā. Katrā izrādē tas iekrāsojas mazliet citādi, uzturot radoša dzīvīguma impulsus.

Otrs pārsteigums: Inese Galante un Ingus Pētersons Adīnas un Nemorīno lomās. Teicamāku vokālās un skatuviskās atbilstības variantu šīm jauniešu lomām iedomāties grūti. Saista priekšnesuma atbrīvotība, spēles vieglums un dabiskums, balsu vokāli drošais skanējums.

Šīs lomas abos dziedoņos ir atvērušas jaunas iespējas.” (Vija Briede, “Mīlas dzēriens” (Literatūra un Māksla, Nr. 12 (21.03.1986), raksts pieejams “periodika.lv”)

“Mīlas dzēriena” pirmizrāde izskanēja 1832. gadā Milānā. Rīgā šī opera pirmoreiz tika iestudēta 1985. gadā. Lomās: Inese Galante, Ingus Pētersons, Samsons Izjumovs, Pēteris Grāvelis, Lauma Vanaga, Ģirts Davidsons, Dainis Ozoliņš, Eduards Plataiskalns. Diriģents – Aleksandrs Viļumanis. Režisors Guntis Gailītis, scenogrāfe Biruta Goģe. 1986. gada ieraksts, LTV ieraksta režisore Valda Ilgisone, redaktore Daila Liepa.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti