Labrīt

Ojārs Skudra: Sarunas par ES augstāko amatu sadali var ieilgt līdz vakaram

Labrīt

Rozentāla mākslas skolas absolventu darbus varēs aplūkot Centrāltirgū

Ar atmiņu stāstiem un izstādes atklāšanu atzīmēs Eduarda Pāvula 90.jubileju

Nedēļas nogalē atzīmēs Eduarda Pāvula 90. jubileju

Svētdien, 7. jūlijā, 90. jubileja apritētu vienam no visu laiku izcilākajiem latviešu aktieriem Eduardam Pāvulam. Diemžēl nu jau pagājuši 13 gadi, kopš viņš devies mūžības ceļos. Aktiera apaļās jubilejas priekšvakarā, 6. jūlijā, Salas pagasta „Vietvalžos” notiks viņam veltīts pasākums, kurā piedalīsies aktieri Katrīne Pasternaka un Pēteris Gaudiņš, skanēs jubilāram tuvā pūtēju mūzika, tiks atklāta izstāde „Nezināmais Pāvuls”. Babītes novada Salas pagastā ir saknes Eduarda Pāvula dzimtai, un jau divus gadus tur darbojas aktierim veltīta izstāžu zāle.

„Tas bija viens no pašiem, pašiem pirmajiem pasākumiem pie Brīvības pieminekļa. Nezinu, kādā sakarībā tieši es tapu aicināta norunāt dzejoli," ar savu stāstu dalās aktrise Katrīne Pasternaka. Dzejolis, ko viņa tolaik runāja, bija Ojāra Vācieša „Tā ir tautas sirdsapziņa”.

„Un es norunāju to dzejoli. Kā jau es… Man grūti gāja ar to „kamolu”… Bet es tiku ar to „kamolu” galā, un tad, kad es beidzu runāt šo dzejoli un aizgāju uz mājām, man mamma teica: „Tu zini, tev zvana Eduards Pāvuls!”. Tad, kad es piegāju pie telefona, šo frāzi es atcerēšos mūžam, viņš teica faktiski vienu teikumu: „Redzi, meitiņ, vai nu tā vai nekā, jo teātris stāv tikai uz tā,” turpina Katrīne Pasternaka.

Šo teikumu Katrīne Pasternaka dēvē par sava mūža lielāko balvu kā aktrisei, jo to izteica cilvēks, kuram kā teātrī, tā dzīvē patiesība bija lielākā vērtība.

„Tas krietnums, kas bija viņa tēlā – jebkurā, ko viņš atveidoja un arī viņā pašā, tas bija arī visos viņa viedokļos, kuri nekad nebija liekulīgi, kuri nekad nebija iznīcinoši, ja arī stingri. Man mamma kādreiz teica – ir cilvēki ar tādām jaunlatvieša rokām. Un Eduards Pāvuls bija cilvēks ar jaunlatvieša rokām, tādām lielām, pamatīgām, stiprām. Un kādas viņa rokas, to izpausme, darbošanās, tādi viņa teksti un komunikācija, viņš bija krietnākais no krietnākajiem,” stāsta aktrise.

Katrīnes Pasternakas teikto ļoti labi apstiprina radio intervijas ar pašu Eduardu Pāvulu. Arī tajās viņš ir ļoti tiešs, emocionāls, ar savu stingru mugurkaulu un viedokli.

Raidījumā „Mājas svētība” viņš uzsver – nekad nav varējis ciest līdējus, pašam ļoti grūti bijis pakļauties režisoriem, kas akli vēlas uzspiest tikai gribu.

Eduards Pāvuls: „Viņš man saka – tagad viņš man rādīs priekšā! Sāks ķēmoties un rādīt man, aktierim, priekšā… Lai Dievs nedod, lai es kopētu, kā viņš dara! Kopēšana ir aktiera nāve. Aktieris jau ir pats. Kā Pērs Gints saka – es pats! Katrs cilvēks jau mēs esam savādāki. Un es, Pāvuls, varu būt tikai tāds, kāds es esmu Pāvuls. Un tāpēc es esmu tas grūtais aktieris."

Mākslas iedarbību visprecīzāk novērtēt pēc zosādas pār kauliem – arī tā intervijas turpinājumā atzīst Eduards Pāvuls: „Tā ir māksla, kad iet šermuļi caur kauliem, kad zosāda uzmetas. Es teātri, kad skatos, es tā – pēc zosādām… Un ja desmit zosādas uznāk, tā ir ģeniāla izrāde. Ja es būtu režisors, es saviem aktieriem teiktu – puikas, sanāk kopā, laižam, bet laižam tā, lai būtu zosādas. Un ja nav zosādu, tad ejam mājās. Tad te nav ko darīt. Zosādas… Lūdzu dodiet zosādas!”

Eduarda Pāvula 90. jubilejai veltītais pasākums sestdien iecerēts tāds, lai būtu paticis pašam aktierim – stāsta viena no tā veidotājām Dace Ulpe: „Lai tas būtu sirsnīgs. Lai tas nebūtu ar tādām oficiālām, iestīvinātām runām, bet vairāk sarunām mūsu pašu starpā. To cilvēku starpā, kam viņš ir bijis nozīmīgs, tuvs un mīļš gan kā aktieris, gan kā cilvēks.”

Sarīkojums notiks Babītes novada Salas pagastā, kur ir saknes Eduarda Pāvula dzimtai un kur pirms diviem gadiem iekārtota aktierim veltīta izstāžu zāle. Dace Ulpe stāsta, ka šobrīd krājums ir ievērojami papildinājies ar fotogrāfijām, dokumentiem un priekšmetiem, kuru vidū ir Latvijas karogs, ko Eduards Pāvuls 1991. gadā Barikāžu laikā pacēla Svētā Gara tornī.

Ne mazāk svarīgs ieguvums ir savāktie stāsti par viņu.

„Piemēram, stāsti, kā Jelgavas studenti savulaik ir braukuši uz „Romeo un Džuljetas” izrādēm. Nu tie stāsti ir, protams, brīnišķīgi un jauki, un tie, protams, visi uzkrājas un tiek stāstīti tālāk,” norāda Ulpe.

Ļoti daudzo izcilo lomu vidū Eduards Pāvuls jaunības gados bijis patiešām neaizmirstams Romeo partnerībā ar Viju Artmani. Lūk, ko viņš radio raidījumā intervijā Liai Guļevskai stāstīja par savām attiecībām ar mīlētāju tēliem kino un teātrī:

„Teiksim, tajā pašā teātrī var dzirdēt sakām: „Vai, dieniņ, kā viņš spēlē, tas taču ir sentimentāli un saldi. Tā jau neviens nemīlē! Mīlē cieti, skarbi. Bet ko viņš tur viņu glāsta, ko viņš tur raud ap viņu un saka – mana mīļā! Tā nē! Vīrietis tā nemīlē!" Ķinītī arī: „Kā tu viņu skūpsti? Tu tā pieliec tās lūpas maigi klāt… Tu tā viņu nogrāb, iezīdies…" Es saku: „Bet viņai taču sāp!” Man saka: „Nē, bet tā ir īstā mīla, tā ir kaisle!” Bet man liekas, ka ir otrādi. Es kā tāds balodītis parīvēju degunu, man liekas, ka tā ir lielāka mīlestība.”

Izcilā aktiera 90. jubilejas pasākums notiks pulkksten 15.00 Salas pagasta „Vietvalžos”. Tajā piedalīsies Katrīne Pasternaka, Pēteris Gaudiņš un vēl citi aktieri, tiks atklāta fotoizstāde „Nezināmais Pāvuls”, skanēs aktierim tuvā pūtēju orķestra mūzika. Pasākums noslēgsies ar ziedu nolikšanu aktiera atdusas vietā Salas kapsētā.

Visi interesenti pirms pasākuma aicināti izņemt ielūgumus, jo vietu skaits ir ierobežots, zāles ietilpība ir 100 vietu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti