Avečkina personības noslēpumu minēs un par viņa meklējumiem mākslā un dzīvē vēstīs Roberta Rubīna jaunā dokumentālā filma „Gribētos būt aplim”. Tās pirmizrāde notiks piektdien, 4. maijā, Latvijas filmu maratona ietvaros kinoteātrī „Splendid Palace”.
Mākslas pasaules pazinējiem skaudra un sāpīga pirms pieciem gadiem bija ziņa par baleta premjera Avečkina aiziešanu mūžībā.
Baleta cilvēki tolaik Rubīnam palūdza izveidot nelielu filmiņu par Alekseju, kas godinātu viņa piemiņu un paliktu baleta vēsturei.
Darbs pie šī mazā materiāla arī bijis pirmais impulss plašākam dokumentālam stāstam – atzīst Roberts Rubīns.
„Kad mēs sākām tikties ar dažādiem šīs filmas varoņiem, viņa draugiem un paziņām, radās kopsavilkums, ka viņu neviens īsti nav pazinis.
Respektīvi, it kā visi viņu pazina, bet katram viņš bija savs Aleksejs. Nebija kopsaucēja, kāds tad viņš īstenībā ir bijis. Tas mūs ar Kristu Vāveri pamudināja veidot jau nopietnāku un plašāku filmu, kā no mozaīkas gabaliņiem darinātu, lai mēģinātu pietuvoties tam, kāds tad Aleksejs patiesībā ir bijis,” stāsta Rubīns.
Filma gan nenāks klajā ar kādu savu vienīgo un īsto patiesību par Avečkinu. Drīzāk tā dos skatītājiem daudz vielas pārdomām par viņa personību, dzīvi mākslā un pasaules izjūtu.
Filmā izmantotas savulaik ierakstītas televīzijas un radio intervijas ar Avečkinu, kā arī viņa ģimenes locekļu, draugu un paziņu stāstījumi par viņu. Bet pati filmas centrālā ass ir Ineses Zanderes intervija ar viņu 2006.gadā žurnālā „Rīgas Laiks”.
Baletam atdodams ļoti daudz, Avečkins tomēr nebija cilvēks, kas dzīvoja tikai ar baletu, viņa interešu lauks bija ļoti plašs, un no tā viņš kā mākslinieks tikai ieguva – pārdomās dalās režisors Rubīns. „Viņš bija intelektuālis, viņš neaprobežojās tikai ar baletu, ar baleta tehniku vai konkrētās izrādes stāstu. Viņš sevi papildināja ar ļoti dažādām interesēm, un to viņam bija daudz. Viņu interesēja, kas notiek teātra pasaulē kopumā, viņu interesēja kino, izstādes, ceļošana. Nerunājot par to, ka viņš ļoti daudz lasīja grāmatas, viņam bija milzīga bibliotēka. Viņš visu laiku papildinājās, smēlās no dažādiem avotiem,” stāsta režisors.
Filmā pats baletdejotājs arī atzīst, ka ir maksimālists kā dzīvē, tā mākslā, katru izrādi vēlas nodejot labāk nekā iepriekšējo un viņam grūti pieņemt, ka tas nav iespējams.
Kā atrast šo robežu, cik daudz atdot no sevis mākslai un cik tomēr paturēt sev? Šis ir jautājums, kas stāstā par Alekseju visvairāk interesējis režisoru Robertu Rubīnu.
„Kopsaucējs varētu būt pašsadegšana.
Tas nav noslēpums, ka māksliniekam ir ļoti plāns tas ledus, tā robeža, kurā mirklī tu vai nu atdod sevi visu mākslai vai nu paturi kaut cik arī sev un savai ģimenei. Man šis stāsts rosināja domāt arī par sevi, cik tālu es varētu iet mākslas vārdā un kā šai ziņā klājas citiem man pazīstamiem māksliniekiem,” norādīja Rubīns.
Viņa dokumentālās filmas „Gribētos būt aplim” pirmizrāde notiks 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros kinoteātrī "Splendid Palace". No 5.maija filmu sāks izrādīt arī citi Latvijas kinoteātri.
